08.10.17

Grobiņas viduslaiku pils (Grobin, Söborg, Seeburg)






                                      (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Grobiņa, tolaik pilsētas tipa apmetne, radusies 4.-6.gadsimtā. Iespējams, ka tā ir senākā jeb viena no senākajām pilsētām Latvijas teritorijā. 680.-880.gadā Grobiņā bija liela skandināvu apmetne. Domājams, ka to galvenokārt apdzīvoja Gotlandes un Viduszviedrijas tirgotāji un karavīri. Tolaik Ālande bija kuģojama un abos tās krastos atradās senpilsēta. Pēc dažu vēsturnieku domām, šeit bija Brēmenes arhibīskapa Rimberta minētā Seeburg (latviski – Ezerpils, Jūrpils). Grobiņa vēstures avotos pirmoreiz minēta 1253.gadā. 13.gadsimtā šeit pacēlās kuršu pils, uz dienvidiem no tās tajā pašā gadsimtā uzcēla Livonijas ordeņa pili. Pēc profesora J.Endzelīna domām, Grobiņas un ordeņa pils nosaukums cēlies no senā latviešu vārda “gruobs” – skābardis. Par to liecina arī senču pilskalna nosaukums – Skābaržu kalns.
Grobiņas Livonijas ordeņa pils celta 1253.gadā kā apmetnes tipa fogta pils pie Livonijas-Prūsijas kara ceļa. Tā bijusi 72 x 40 m liela taisnstūra būve ar trīsstāvu dzīvojamo ēku dienvidu spārnā un vārtu torni rietumu sienas vidū. Pils celta no ķieģeļiem, neapstrādātiem un kaltiem akmeņiem. Griesti velvēti. Pils tika nostiprināta un pārbūvēta 14. un 17.gadsimtā. 14. gadsimtā apkārt nocietinātajai sienai otrā stāva augstumā gar šaujamlūkām stiepās karavīru pārvietošanās eja. No 16. līdz 17. gasimtam pie pils uzbērti vaļņi un uzbūvēti četri bastioni. Pili nopostīja 18.gadsimta beigās, tomēr tās mūri saglabājušies līdz pat mūsdienām. 1660.gadā, pēc atgriešanās no zviedru gūsta, Grobiņas pilī uz laiku apmetās Kurzemes hercogs Jēkabs ar ģimeni. Tur uzturējās arī Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms III, Zviedrijas karalis Kārlis XII. Grobiņas pilī kopumā valdījuši 14 fogti. (no A.Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”)
  

Adrese: Grobiņa, Lielā iela 56