Daugavas kreisajā krastā pretī Pļaviņām, tur, kur upe met līkumu, atrodas Līkummuiža. Tās apbūvi veidoja kungu māja, kas celta 18.gadsimtā un pārbūvēta 19.gadsimta 20-os gados, leduspagrabs, pagrabs, kūtis un lielais mūra šķūnis, ko uzcēla 19.gadsimta vidū. Pagalma pusē kungu mājai izveidoti divi spārni, parka pusē koka lievenis ar t.s. koka mežģīnēm. Pagrabam 19.gadsimta beigās celta sarkanu ķieģeļu ieejas fasāde. Vēlākajos gados kungu māja pārbūvēta, ieliekot jaunus logus un durvis, taču tās sākotnējais veidols ir saglabājies. Apkārt ēkām liels parks.
Indriķis Rumpe,
pirmā Pļaviņu pilsētas galvas Jūlija Rumpes tēvs, faktiskais Stukmaņu miesta
dibinātājs, liels patriots būdams un paredzēdams, ka reiz šai vietai būs
svarīga nozīme visas Latvijas dzīvē, ieguva savā īpašumā ne vien toreizējo
muižu "Stabliteni", bet arī visus tos zemes gabalus, kuri būtu
vajadzīgi nopietna projekta īstenošanai. Aleksandra III valdīšanas laikā tika
veikti plaši pētījumi, lai celtu ūdens spēkstaciju, kā arī raktu kanālu no
Priedulāja krāces uz Bebruleju Daugavā. Kanālu bija paredzēts rakt, lai rastu
taisnāko ūdensceļu. Indriķis Rumpe mēdzis teikt: "Ja ķeizars Pēterburgā
liks uzbūvēt te kanālu un staciju, tad arī es būšu Pļaviņu ķeizariņš Indriķis
Pirmais - pats uz savas salas." Koncesiju spēkstacijai un kanālam pie
Pļaviņām krievu ķeizariskā valdība izdeva kādam franču uzņēmumam, bet dažādu
iemeslu, vispēdīgi - pasaules kara dēļ, nodoms nevarēja tikt īstenots.
Savā laikā
Līkummuižai bijusi ievērojama nozīme rūpniecības attīstībā provincē - tika
ierīkota jauna fabrika, kura izgatavo cementa jumta dakstiņus un grīdu
tāfelītes. Tuvumā ir ķieģeļnīca un divi kaļķu cepļi.
19. un
20.gadsimta mijā uzņēmīgais Indriķis Rumpe jau bija izveidojis visai ievērojamu
uzņēmumu, kas ne tikai ar atzīstamām sekām saimniekoja Līkummuižā, bet pat
piedalījās Rīgas jubilejas izstādē: "No I. Rump un O. Hensella mākslas un
cementakmeņa fabrikas "Stabliten" Līkummuižā, Kurzemē, redzami dažādi
cementa jumta dakstiņi, kantaini un gropēti, sarkani un balti, tāpat arī
krāsaini musturotas cementa mozaīkas flīzes un trotuāru plītis. Par šiem
izstrādājumiem minētā fabrika apbalvota ar bronzas valsts medaļu. Būvniecības
ēkas jumts ir pa daļai apjumts ar šiem dakstiņiem. Fabrikā izstrādājot pa gadu
ap 85 tūkstošiem falcdakstiņu un 80 tūkstošiem gabalu cementa mozaīkas flīžu.
Savus izstrādājumus fabrika pārdod šepat Baltijā un arī Vitebskā, Pleskavā,
Maskavā utt."
Pirmā pasaules
kara laikā Līkummuižā bija kara hospitālis.
Muiža bijusi
arī iecienīta brīvdabas sarīkojumu vieta. Svinot Pļaviņu atbrīvošanas svētkus
1934.gadā, "svinības noslēdzās ar svētku koncertu Līkummuižas skaistā
līcī, kur šalc varenā Grūbes krāce. Uz turieni plūda ļaužu pulki no abiem
Daugavas krastiem svinēt tautas svētkus atbrīvotā un atjaunotā Latvijā."
Taču
Līkummuižas tālākais liktenis nesaistījās ne ar rūpniecību, ne rekreācijas
aktivitātēm. 1937.gadā tika pieņemts lēmums šajā vietā izveidot sociālās
palīdzības un veselības nostiprināšanas iestādi: "Latvijas bērnu
palīdzības savienība saziņā ar Sarkano Krustu šoruden paredz atklāt speciālu
divgadīgu mājturības internātu Līkummuižā pie Pļaviņām. Sarkanais Krusts šo
zemes gabalu nodod Bērnu palīdzības savienības izmantošanā un rīcībā ar
noteikumu, lai pēdējā remontē un saved kārtībā muižas ēkas. Jauno internātu
nosauks nelaiķes Martas Celmiņas vārdā, kas bija Bērnu palīdzības savienības
dibinātāja un ilggadīgā vicepriekšniece. Jaunajā internātā uzņems ap 30 jaunavas
ar pamatskolas izglītību, kurām nav savu apgādnieku - vecāku. Internāta
uzturēšana izmaksās ap 25 000 latu mēnesī, un tādēļ Bērnu palīdzības savienība
noorganizēja tā saukto "puķu fondu", kurā dažas iemaksas jau
ienākušas."
1940.gadā uz
trūcīgo meiteņu internāta bāzes izveidoja Ābeļu bērnu namu, kas Līkummuižā
mitinās vēl līdz šim kā bāreņu nams "Līkumi" Salas novada Sēlpils
pagastā. Tās ēkas, kas atradās appludināšanas zonā, nojauca 1963.gadā. Zem
ūdens palikusi arī kādreiz iecienītā zaļumbaļļu vieta. (izmantoti raksti no
30-to gadu laikrakstiem “Latvijas kareivis”)
Muižas
teritorijā daļēji saglabājusies arī muižas īpašnieka Rumpes ģimenes kapa vieta.
Adrese: Salas novads, Sēlpils pagasts, Līkumi
