16.07.16

Piemiņas vietas Bauskas brīvprātīgo bataljonam

                                     (Fotografēts 2016.gadā Butku kapos, Līgas Landsbergas foto)
                                            (Fotografēts 2016.gadā Jumpravmuižā, Līgas Landsbergas foto)

Bauskas brīvprātīgo bataljona karavīri karoja Bauskas apkārtnē 1944.gada  vasarā un septembrī. Piemiņas akmeni šiem karavīriem var redzēt arī pašā Bauskas pilsētā.
Starp brīvprātīgajiem cīnījies arī Imants Zeltiņš (1927-2014, apglabāts Jumpravas kapos), kurš vēlāk daudz darījis, lai saglabātu piemiņu par tā laika notikumiem un cīnītājiem. Codes pagasta Butku kapos cīnītāju atdusas vietā 1988. gada sākumā uzstādīja Rīgā izveidotu trīs metrus augsts krustu. Ar Bauskas patriotu palīdzību kādus mēnešus vēlāk šai vietā uzstāda pieminekli, ko okupācijas varas kalpi saspridzināja 1990. gada 4./5.decembrī. 2002. gada 13. oktobrī Butku kapos atklāja analogu pieminekli, piedaloties Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdim Nikolajam Romanovskim un admirālim Gaidim Andrejam Zeibotam. Pēc tam pagaidu piemineklis līdzcīnītājiem uzstādīts Bauskas Plosta kapsētā un Piemiņas akmens Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parkā, kur 1944. gada jūlija beigās atradās  Bauskas brīvprātīgo bataljona komandpunkts.
1944.gada vasarā Bauskas apkārtnē bija izvietojusies daļa no t. s. 15. Rezerves un Apmācības brigādes, kuras sastāvā tika ieskaitīti tie latviešu karavīri, kuri bija paredzēti nosūtīšanai uz 15. Latviešu SS divīziju. Šajā brigādē viņi izgāja apmācības un arī (daļēji) atveseļošanās kursus. No brigādes sastāva Bauskā bija izvietots viens kājnieku apmācības bataljons. 1944.gada jūlija beigās Sarkanās Armijas vienības tuvojās tagadējās Latvijas robežām, līdz ar to šī bataljona karavīriem, neskatoties uz to, ka viņi bija bez pietiekošas apmācības, nācās iesaistīties Bauskas aizstāvēšanā. Bez tam šajās kaujās piedalījās arī Bauskas aizsargu pulka bataljons, vairāki policijas bataljoni utt. Vispār Latvijas teritorijā (Zemgalē un Kurzemē) 1944.gada jūlija un augusta mēnešos kaujas darbībā bija iesaistīts visai liels skaits dažādu pusmilitāru vienību – aizsargi, policisti, policijas izpalīgi, bieži vien kaujās pēc savas iniciatīvas piedalījās arī dezertējušie leģionāri.
1944.gada septembra vidū Padomju armijas Virspavēlniecība pieņēma lēmumu 14.septembrī sākt vispārēju uzbrukumu ar nolūku ieņemt Rīgu. Uzbrukums notiktu ne tikai Zemgalē, bet arī Vidzemē un D Igaunijā. Bet tieši no Bauskas rajona bija paredzēts ieņemt Rīgu. Uzbrukums sākās 14.septembra agrā rītā un krieviem izdevās ieņemt Bausku un sākt kustību Iecavas un Baldones virzienā un jau 16.septembrī priekšējām vienībām izdevās sasniegt Daugavu. Bet sīvu kauju rezultātā Ķekavas–Iecavas- Baldones rajonā krievu karaspēka daļas tika sakautas. Rīgas ieņemšana bija jāatliek līdz oktobra vidum. Lai gan vēstures grāmatās daudz rakstīts par leģendāro “Ķīšezera forsēšanu” oktobrī, tomēr reāli Rīgas ieņemšanu plānoja jau septembra vidū no Ķekavas puses. Taču ņemot vērā mazās sekmes, tas parasti netiek reklamēts. Nevis krievi Rīgu ieņēma, bet gan vācieši to atstāja un pēc tam tikai tajā iegāja krievi... Latviešu vienības, kuras visai lielā skaitā bija izveidojušās 1944.g. vasarā, vēlāk tika izformētas (vai arī pašas izjuka) un iekļāvās Latviešu Leģiona sastāvā. (celvezi.lv)

Adrese: Bauskas novads, Code, Butku kapi un Jumpravmuiža, muižas parks