29.08.15

Nabes muiža (Nabben)



                                                    (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Nabes arhibīskapa pils minēta 1318. gadā, bet muiža 1466. gadā. No pils saglabājies nocietinātais dzīvojamais tornis - donžons (13.-14. gs., vēlāk pārbūvēts), kurā vēlāk bijis klosteris. Sienas tam 1,9 m biezas un tajās esot iemūrēta slepena eja no pagraba līdz trešajam stāvam. Sienas mūrētas no laukakmeņiem un ķie­ģeļiem, kuru izmēri 29 x 15 x 7 un 31 x 16 x 7 cm. Pamatstāvā saskatāmas apkures sistēmas paliekas - kādreizējā kamīna vieta ar dūmvada izeju. 2. stāvā ir krusta velves un grēksūdžu ni­šas, izciļņi. Galvenā ieeja aizsardzības nolūkos stipri pacelta virs zemes līmeņa. D pusē tornim ir divas aizmūrētas durvju ailas, kas var liecināt par kādreiz bijušu mazāk izturīga mate­riāla piebūvi šajā pusē. 15 m uz R no torņa atrodas no lauk­akmeņiem celta mūra paliekas, iespējams, viduslaiku pils aiz­sargsiena, kas vēlāk izmantota par saimniecības ēkas ārsienu.
1533.gadā arhibīskaps izlēņoja Nabes pili Rozenu dzimtai. Ap 1600.gadu tā piederēja Tīzenhauzeniem. Ap 1700.-1800.gadu to ieguva Menekenu dzimta, bet kā pēdējie – Zīversu dzimta, kuriem tā piederēja līdz 1920.gadam.
Kungu māja celta 19. gadsimta 2. pusē, tā pārbūvēta, izveidojot divus dažāda augstuma vienu otram perpendikulārus korpusus un vairākas verandas tipa piebūves. Celtne orientēta uz villas tipa būvi un tāpēc galvenais bijis panākt tās telpisko izteiksmību. Tās pagraba daļā piecstūrainas velves. Te regulāri atbrauc baro­na fon Zīversa mazmeita Ada fon der Reke, kas jau vairāk kā 40 gadus dzīvo Vācijā. Viņas tēvs bija ļoti iecienīts vienkāršo ļaužu vidū. Viņš ļāvis svētdienās nākt uz muižas parku pastaigā­ties, tikai obligāti bija jābūt baltam kreklam un "šlipsei'". Ja nebija, tad prasīja: - Vai tev naudas nav? - Se tev nauda, bet bez šlipses nenāc uz parku. Kad viņš nomira, zārku uz kapiem (nav apglabāts kapličā, bet blakus) uz saviem pleciem aiznesa vietējie iedzīvotāji. Tas nav nemaz tik tuvu - gandrīz 2 km.
Saimnieciskās celtnes pārstāv 1844. gadā celta klēts, stallis (1902), spirta brūzis, kalte, jaunā kūts (1904), dzirnavas, ratnīca u. c. būves. Diezgan inte­resanta ir vešūža ēkas apdare ar īpatnu graudainu apmetumu, kur it kā ar dažādiem instrumentiem būtu iespiestas dažāda iz­mēra bedrītes. Iepretī kungu mājai dīķis, pie kura bijusi pīļu māja, ap 1918.-1920. gadu tajā notikuši luterāņu dievkalpoju­mi, 1924. gadā ierīkota krejotava, kas pastāvējusi līdz 1964. gadam, pēc tam dzīvojamā māja Tīreļi. Dīķī maza saliņa, kur Jāņos stāvējusi alus muca, no parka puses uz to vedis tiltiņš.

2004.gadā notikusi izsole, kurā muižu iegādājies kāds Dainis Lazdāns, kurš esot apņēmības pilns visu atjaunot, sakopt (http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/273181-rigas_restaurators_klust_par_nabes_muiznieku  ) . 2015.gadā notikusi jauna izsole, kurā muižu iegādājies patiesi ieinteresēts pāris, kuri jau sākuši apkārtni sakopt un domāt par nākotni.
Pati biju šeit 2015.gadā un uz vietas sastapu kādu ļoti atvērtu un draudzīgu ārzemnieku, kurš esot īpašnieks un domājot te izveidot hoteli vai hosteli. Viņš pastāstīja, ka cilvēki uz šejieni braucot un postot, vedot prom lielos akmeņus no viduslaiku torņa paliekām un viņam šad tad nākoties ar tādiem cīnīties. Patīkami, ka vide muižas teritorijā sakopta, zāle nopļauta, brikšņi izcirsti un visas ēkas ir labi aplūkojamas.

Adrese: Limbažu novads, Limbažu pagasts, Nabe