27.08.15

Menkuļmuiža (Memküll)


                                         (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Tā ir viena no Skultes muižas pusmuižām. To Skultes barons izrentēja savam draugam Aleksandram Bindemanim. Galvenā (kungu) māja bija vienstāva pelēka koka ēka, kas celta 19. gadsimta sākumā ar septiņām istabām, starp kurām bija viesistaba ar klavierēm, puķu istaba un ziemeļu pusē atsevišķi iekārtota miroņu istaba. Menkuļmuižā tika rīkotas balles: ziemā – istabā, bet vasarā parkā. Pie mājas bija ierīkots skaists puķu dārzs un parks. Muiža līdz mūsdienām nav saglabājusies, kungu māja tika nojaukta ap 1980. gadu un kā seno laiku liecinieks palicis vien mūra pagrabs.
Tautas atmiņā saglabājies stāsts, ka Menkuļmuižā pēc brāļa Aleksandra Bindemaņa nāves saimniecību līdz 1941. gadam vadījušas viņa māsas – freilenes Frau Minnā un Frau Tillā. Abas māsas palika vientuļnieces līdz mūža galam. Menkuļu muižas dzīve pārtrūka līdz ar freileņu Frau Minnā un Frau Tillā nāvi 1941. gadā, kad vienas māsas bēru ceremonijā otra nomira pie viņas kapa.
Menkuļmūri — dīvainas un pagaidām maz izskaidrojamas mūra drupas pie Menkuļu muižas. Tie it kā esot pils mūri no zviedru laikiem. Sienu paliekas izskatās dažādos laikos mūrētas. Zem mūriem bija divi pagrabi, no kuriem viens vēl ir saglabājies. Menkuļmūri ir teiksmām apvīti, stāsta, ka tur mēnesgaismā sēžot vecais Velns un kūpinot līko glazūrpīpi. Ir nostāsti, ka no pils esot bijušas divas pazemes ejas, no kurām viena vedusi uz Dzirnupes Dzirnavām, bet otra uz Bezdibeni – mazu ezeriņu, kuram dziļumu nevarot izmērīt un kas tiek saukts arī par Velna mājokli. Cita teika vēsta, ka te gribējuši celt pili, bet, cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti Velns nojaucis. Tā pili nav uzcēluši, bet atvestie akmeņi saglabājušies.

Adrese: Limbažu novads, Skultes pagasts