20.06.15

Mazā Jumpravmuiža (Klein-Jungfernhof, Blūmendāle, Blumenthal, Mazjumpravas muiža)

                                            Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Mazā Jumpravmuiža ir viena no senākajām muižiņām Rīgas tuvumā, kas apbrīnojamā kārtā bija saglabājusies līdz neseniem laikiem. Diemžēl mūsdienās muižiņas ēka ir drupās.
Mazjumpravas muižas vēsture aizsākusies vismaz 1259.gadā, kad šeit zemes platību savā pārvaldībā no bīskapa Alberta ieguva Jēkaba baznīcas cisterciešu klostera mūķenes. Viduslaikos vismaz līdz 17.gadsimtam šo muižu dēvēja par Blūmendāli (Puķu leju), bet tautā to iedēvēja par Jumpravmuižu pēc šeit dzīvojošajām mūķenēm. Lai atšķirtu no Lielvārdes draudzes Jumpravmuižas, Pierīgā esošo sāka dēvēt par Mazo Jumpravmuižu.
16.gadsimta beigās muižu savā īpašumā ieguva Rīgas jezuīti. Mazjumprava bija lielākā Rīgas patrimoniālmuiža ar samērā lielu un daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu, tajā veidojās citas muižiņas.
Pēc tam, kad zviedri ieņēma Vidzemi un jezuīti to atstāja, 1627.gadā Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Rīgas monētu kaltuves meistaram Martinam Vulfam (muižnieka kārtā nokļuvis pārdēvējās par Vulfenšildu), 1636.gadā Vulfenšilds muižu pārdeva Rīgas pilsētai par septiņiem tūkstošiem dālderu, 1637.gadā pirkumu apstiprināja Zviedrijas karalis.
1700.gadā, nākot no Kurzemes puses, pie Mazjumpravas Daugavu forsēja Pētera I apvienotais krievu - sakšu karaspēks. Kārļa XII pulki pie Mazjumpravas deva pretiniekam spēcīgu triecienu un krievi un sakši atkāpās pa pašu būvēto tiltu.  18.gadsimta sākumā par muižas īpašnieku kļuva Rīgas lauku virsfogts Pauls Brokhūzens. Kad 1709.gadā ap muižiņu apmetās uzbrūkošais krievu karaspēks, Brokhūzens tiem neļāva apmesties muižā un lika apmesties pie zemniekiem. Par to 1716.gadā Brokhūzens tika izsūtīts uz Sibīriju. Muižiņu turpināja pārvaldīt Brokhūzena dēli. Jaunākais dēls - Georgs Brokhūzens - bija bēdīgi slavens ar savu skopumu un cietsirdību. Kad viņš savā īpašumā ieguva Duntes muižu, Mazjumpravas muižā tika noplēsti skursteņi, izjauktas krāsnis, izcelti logi un durvis - tie tika pārvesti uz Dunti. Nedaudz vēlāk, pēc daudzām postā novesto zemnieku sūdzībām revīzija secināja, ka Brokhūzeni Mazjumpravas muižu ir izputinājuši, noplicinājuši zemi. Pat augļu koki tikuši izplēsti ar visām saknēm, lai tos pārstādītu Duntē. Pēc Georga Brokhūzena nāves 1752.gadā muižu pārņēma Rīgas pilsēta.
19.gadsimtā muižā dzīvojis gleznotājs Johans Heinrihs Baumanis, pirmā latviešu arhitekta Johana Frīdriha Baumaņa tēvs.
Jau kopš seniem laikiem līdzās muižai Daugavā atradusies viena no trim Rīgas pārceltuvēm. Te bijušas arī vējdzirnavas.
Pēc otrā pasaules kara muižiņa atradās padomju okupācijas armijas daļas teritorijā, ēka tika izmantota kā lidotāju ambulance. Armijai aizejot, atklājās, ka muižiņas ēka, lai arī ļoti sliktā kondīcijā, ir saglabājusies. Diemžēl tā netika apsaimniekota (ja neskaita brutālu mēģinājumu to pārbūvēt par atpūtas kompleksu) un 2009.gada pavasarī šeit bija tikai drupas, degradēta apkārtējā teritorija un parka atliekas. Tagad, kopš Daugavas promenādes izveidošanas gar Daugavas krastu, muižas teritorijas vide ir sakopta un jācer, ka arī muižu varbūt atjaunos.

Adrese:Rīga, Maskavas iela 344