1743.gadā muiža kļuva par mācītāja Johana Heinriha Denfera īpašumu. Bet 1860.gadā te sāka saimniekot Rekes dzimta. Vispirms Georgs fon der Reke (Georg von der Recke 1825.-1900.). Viņa dēls Frīdrihs muižā saimniekoja līdz agrārajai reformai un viņa laikā celta muižas kungu māja. Pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas Rekes šo īpašumu zaudēja un pēc agrārreformas muižas pilī atradās Saldus ģimnāzija, šobrīd - Saldus lauksaimniecības tehnikums. Muižas ansamblis sadalīts divās daļās - reprezentācijas un saimniecības. Reprezentācijas zonā ir pils un tās apkalpošanai nepieciešamās ēkas - kalpu māja, klēts, izbraucamo zirgu stallis, dārznieka mājiņa pie dārza un siltumnīcas. Tālāk, pie brūža, atradās saimnieciskais sektors. Pils celta 1874.gadā neoklasicisma stilā un tajā ir fragmentāri saglabājusies interjeru apdare. Pie Kalnamuižas pils atrodas 19.gadsimtā stādīts ainavu parks, kuram cauri tek Cieceres upe, veidojot romantisku saliņu un dīķi. Dīķī savulaik noslīcinājusies kalpone Trīne bailēs no lielmātes un lielkunga. Turpat nepiepildītas mīlestības dēļ pašnāvībā devušies barona meita Joanna un kalēja dēls Kārlis. Dīķis atrodas ap 300 m augšpus tiltiņa, bet 100 m lejpus tiltiņa atrodas Joannas kaps un kapakmens ar uzrakstu “Mīlestība, tā dzīvo vēl pēc manis.”
Adrese: Saldus, Kalnsētas iela 24
