27.06.15

Jelgavas pils (Mitau)

                                             (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)



                                        (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                      (20.gadsimta sākuma foto)

Jelgavas pils – kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, Viestura piemiņas pils, šodien Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājvieta. Jelgavas pils ir ievērojamā Krievijas galma arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs un viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Pašreizējās pils vēsture aizsākās 1738. gadā, kad pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes - Zemgales valdnieku ievēlēja Ernestu Johanu Bīronu (1690-1772) - Krievijas ķeizarienes Annas Ivanovnas favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences - 14. gs. Celtās Livonijas ordeņa pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij. 1738. gada 14. jūnijā tika likts jaunās pils pamatakmens un uzsākti būvdarbi. Pils celta divos būvperiodos (1738-1740) un (1762-1772). Pārtraukums pils būvdarbos iestājās pēc hercoga Ernesta Johana aresta 1740. gada  20. novembrī Pēterburgā un tam sekojošās trimdas. No Jelgavas uz Pēterburgu aizveda hercogam konfiscētos būvmateriālus, apdares materiālus, krāsnis, logus un daudzus citus priekšmetus, kurus Rastrelli izmantoja Pēterburgas piļu celtniecībā. Pēc hercoga restitūcijas 1762. gadā varēja uzsākt pils atjaunošanu un būvdarbu pabeigšanu. 1764. gada pavasarī finansiālās grūtības un darba spēka trūkums bija par pamatu tam, ka tikai 1772. gada 8. decembrī hercogs Ernsts Johans varēja pārcelties dzīvot savā jaunajā rezidencē, bet pils iekšējā apdare turpinājās vēl ilgi pēc tam.
Jau 1740. gadā pils cokolstāvā iekārtoja atsevišķas telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1583. gada celtās un 1738. gadā nojauktās baznīciņas pagraba velves. Kopš 1992. gada vasaras kapenes tās atvērtas apmeklētājiem.

Savas pastāvēšanas laikā pils vairākkārt degusi – 1788., 1805. un 1816.gadā, bet 1919.gadā pili pilnīgi nodedzināja Bermonta-Avalova vadītās armijas karavīri.
1937.gadā kādreizējo staļļu vietā augstskolas vajadzībām lika pamatus jaunajam pils rietumu spārnam un brīvo atvērumu pret pilsētu aizbūvēja ar divstāvu korpusu pēc profesora Eižena Laubes projekta, tādējādi pils noslēdzās ciešā četrstūra blokā.1939.gadā pilī sāk darbu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija.
Vislielākie postījumi ēkai nodarīti Otrā pasaules kara laikā, kad 1944.gada jūlija beigās pili sagrāva. 1956.gadā, līdz ar lēmuma pieņemšanu par Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātes) pārcelšanu uz Jelgavu, sākās pils atjaunošanas darbi, kurus pabeidza 1961.gadā. Sākot ar 1957.gadu, augstskolu pakāpeniski no Rīgas pārceļ uz Jelgavas pili. Un kopš tā laika tā tur pastāv līdz pat šodienai.
2017.gada beigās un 2018.gadā nootiek pils krāsojuma atjaunošana.

Adrese: Jelgava, Lielā iela 2