(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Svirlaukas muiža 1566.gadā tika atdota hercoga Gotharda Ketlera sievai, vēlāk izveidota Staļģenes muiža, 1624.gadā novadā minēta Valmes muiža, 1676.gadā - Ķīšu muiža, 17.gadsimta beigās arī Superdentes, Ķīļu, Kampusa un Meijera muižas. 1693.gadā izveidoja Jaunsvirlaukas muižu.
20.gadsimta sākumā Jaunsvirlaukas un Vecsvirlaukas pagastā bija Jaunsvirlaukas, Franksesavas, Staļģenes, Kulpju, Biļļu, Ciemaldu, Salgales, Vecsvirlaukas, Superdentes, Dandāles, Siera, Jaunā, Bomju muižas, Īslīces, Valmju pusmuižas. Lielākā daļa no tām bija kroņa muižas.
19. gadsimta vidū Jaunsvirlaukas muižā,
bēgot no cara represijām, bija izveidojies tā laika lietuviešu tautas kultūras
darbinieku centrs, atmodas laika domubiedru kopa, kuras materiālais
atbalstītājs bija Jaunsvirlaukas muižas nomnieks, ārsts un nacionālās kultūras
mecenāts Petrs Smuglevičs. Zināmākie no lietuviešu kultūras dižgariem, kuri
vairākus gadus dzīvojuši Jaunsvirlaukā, bijuši - lietuviešu zinātnieks,
folklorists un dzejnieks Simons Daukants; viņa draugs un skolnieks Mikolajs
Akelaitis; kā arī lietuviešu studenti no Tērbatas un Pēterburgas. Lietuviešu
kultūrā Daukanta personībai esot tāda pati vieta kā Rainim un Baronam latviešu
kultūrā. Vēsturnieki ir izpētījuši, ka tieši Jaunsvirlaukā kaimiņu tautas
nacionālās kultūras pamatlicēji kādu laiku ir jutušies neatkarīgi no spaidiem
un vajāšanas, un tieši Latvijas teritorijā viņiem varētu būt dzimusi ideja par
brīvas, neatkarīgas no aristokrātiskā un reliģiskā konservatīvisma Lietuvas
valsts izveidošanu. (no jelgavasnovads.lv)
Adrese: Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts
