11.06.15

Inčukalna muižas medību pils (Hinzenberg)

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Vēstures dokumentos Inčukalna muiža pirmoreiz minēta 1436.gadā. Toreiz Livonijas ordeņa mestrs izlēņoja Hennekem Hincem muižu, kuru Hince bija apdzīvojis jau agrāk. 1447.gadā lēņu līgumu atjaunoja ar piebildi, ka lēnis piešķirts pēc lībiešu tiesībām. Šis bija retais gadījums, kad muižas īpašieks bija lībietis. No viņa arī cēlies pagasta un apdzīvotās vietas nosaukums Hinzenberg (latviski – Hinces kalns). Bet jau 1753.gadā muižu bija nopircis slepenpadomnieks Johans Kristaps Kampenhauzens un vēlāk pārdeva to advokātam Melhioram Esenam. Vēlāk tā jau piederēja angļu tirgotājam Dž. P. Ronijam. Iespējams, ka viņa laikā celta Inčukalna muižas ēka. Vēlāk to īpašumā ieguva Volfu dzimta. No muižas palicis pāri tikai J.K.Broces zīmējums, jo muižu nopostīja Pirmā pasaules kara laikā.

No muižas saglabājusies tikai medību pils, vēlāk sanatorija. Tā celta 1914. gadā pēc Baltijas naftas bāzes direktora barona fon Zonberharda pasūtījuma. Tā bijusi dāvana barona meitai un trim dēliem. Pirmā pasaules kara laikā visi barona dēli krita, bet meita pili pārdeva koku tirgotājam Šūmjānim, bet tas vēlāk - agronomam Bērziņam. 1927. gadā ēku nopirka skolotāju slimokase un izveidoja sanatoriju. Greznajā ēkā  varēja atpūsties 32 cilvēki. Otrā pasaules kara laikā tur tika ierīkota vācu, vēlāk - padomju karavīru lazarete. 50-os gados te bija tuberkulozes sanatorija bērniem, 70-os gados - astmas slimnieku sanatorija. No 1993. gada pilī saimniekoja Bērnu bāreņu aprūpes centrs "Inčukalns". Šeit savā laikā veselību uzlabojis arī Kārlis Zāle.

Kā jau daudzviet pie mums, skaistas, vēsturiskas ēkas tiek pamestas, netiek apsaimniekotas utt. Šurp braucu ar domu, ka te patiešām ir aprūpes nams, bet izrādās, ka tā te vairs nav. Atradu kādu rakstu, kas publicēts 2009.gadā TVNET:
Kurš ieinteresēts piesavināties Inčukalna bērnunamu?

Kalvis Bormanis, TVNET
2009. gada 28. septembrī 14:26

Šā gada 23. septembrī entuziastu grupa, kura jau ilgāku laiku palīdz un atbalsta Inčukalna bērnunamu, veda dāvanas – skrituļslidas un slidas tā audzēkņiem, taču, viņiem par izbrīnu, ēku telpas bija tukšas. Kā vēlāk izrādījās, pamatojoties uz ēku neatbilstību sanitārajām prasībām, tajā esošie bāreņi tika aizvesti uz citiem Latvijas bērnunamiem, nedodot viņiem laiku pat paņemt līdzi savas mantas. Rīgas domes Labklājības departaments gan šos apgalvojumus noliedz.
"Vēlējāmies nogādāt dāvanas, taču atdūrāmies pret aizslēgtām durvīm," sarunā ar TVNET skaidro Andžela Dubinska, Inčukalna bērnunama atbalstītāja un aktīviste. Viņa un vēl vairāki entuziasti caur organizāciju "Labākas dienas" jau vairākus gadus finansiāli palīdz Inčukalna bērnunamam.
"Sarunā ar bērnunama direktori noskaidrojām, ka 28. augustā bija paredzētas sporta spēles, taču piebrauca "viesi", kuri, neļaujot savākt savas mantas un dokumentus, sasēdināja bērnus autobusos un aizveda uz citiem bērnunamiem. Divi bērni aizbēga prom un vēlāk atgriezās Inčukalnā, bet pārējie nogādāti dažādās Latvijas vietās," teic Dubinska.
Inčukalna bērnunamā mitinās smagi slimi bērni, kā arī bērni ar īpašām vajadzībām. Kāds zēns nogādāts Pļavniekos, taču tur nav bērniem ar īpašām vajadzībām nepieciešamā ekipējuma, kāds bija Inčukalnā. Dubinska norāda, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir nogādāt viņu atpakaļ: "Sacījām Matīsam, lai zvana, ja viņam tur nepatiks. Viņš zvanīja trīs dienas pēc kārtas, taču kādu laiku vairs neesam neko dzirdējuši un mums ir pamatotas aizdomas, ka viņam to vienkārši neatļauj darīt."

TVNET sazinājās ar pašreizējo Inčukalna bērnunama direktori Irēnu Čerņavsku, kura amatā tika apstiprināta 23. septembrī. Viņa atklāja, ka vairāki bērni tika aizvesti uz Ventspils rajonā esošo bērnunamu "Stikli". Viņi nepaspēja paņemt līdzi savas mantas, bet nogādāt tās viņiem ir aizliedzis "Stiklu" direktors. "Bērni prasās atpakaļ, taču mūsu sociālajam pedagogam netika atļauts pat apciemot viņus, jo Ventspils bērnunama direktors uzskatīja, ka tas tikai traumēs viņus," zina stāstīt Čerņavska.
Pavisam kopā bērnunamu atstājuši 45 tā audzēkņi, un šobrīd Inčukalnā palikuši vairs tikai deviņi. Pašreizējā direktore Čerņavska apstiprina, ka ļoti vēlētos, lai bērni atgriežas, taču tas nebūs iespējams, līdz bērnunams neatbildīs valsts prasībām: "Katrai lietai ir divas puses. Viena ir tā, ka bērni vēlas atpakaļ, taču šobrīd Inčukalna bērnunams neatbilst sanitārajām prasībām. Tad, kad tas tiks savests kārtībā pēc valstij atbilstošiem likumiem, es cīnīšos par to, lai dabūtu bērnus atpakaļ."
Tomēr aktīvistu grupas pārstāve Dubinska uzskata, ka Rīgas domes Labklājības departamenta konstatētie sanitāro prasību pārkāpumi ir smieklīgi. Pēc viņas domām, Inčukalna bērnunams, kurš atrodas vecas muižas ēkā, acīmredzot kādam kļuvis par interesantu privatizācijas objektu. "Ir punkti, kuros skaidrs, ka tie nekādā veidā nevar atstāt iespaidu uz bērnu veselību. Piemēram, vienā no klasēm nebija stundu plāna. Vai tas tiešām ir tik liels pārkāpums? Šajā gadījumā runa ir par skaistu muižu, kura kādam ir vajadzīga, tāpēc arī bija nepieciešams dabūt bērnus prom," TVNET norāda Dubinska.



2014.gada raksts par to, ka pili nopirkuši "mežinieki", lai to uztaisītu  par lepnu viesnīcu: http://www.delfi.lv/novados/incukalna-novads/incukalna-pagasts/zinas/nule-iegadato-incukalna-pili-mezinieki-sola-atjaunot.d?id=44280007

Adrese:  Inčukalna novads, Inčukalna pagasts, "Kārļzemnieki"