20.01.18

Reihera jeb Reijera (Reyher) patversme Jelgavā

                                      (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Zemgales prospektam Jelgavā ir bagāta vēsture. Iela tapusi 1869. gadā un ieguva Aleksandra prospekta nosaukumu. 1924. gadā iela tika pārdēvēta par Zemgales prospektu. No 1944. gada līdz 1949. gadam iela nesa  Ādolfa Hitlera ielas nosaukumu. Padomju okupācijas laikos tai bija dots cits nosaukums – Aleksandra Puškina prospekts, bet ar Latvijas neatkarības atgūšanu iela atkal tika pārdēvēta savā latviskā nosaukumā – Zemgales prospekts.
Palīdzības ielas un Zemgales prospekta stūrī - Reihera patversme. Patversme celta 1888. gadā no agrākā grāmatu tirgotāja un pilsoņu gvardes ritmeistara Gustava Ādolfa Reihera (G.A. Reyher) un viņa laulātas draudzenes Fridrikas Elizabetes, dzim. Lang, testamenta novēlēta kapitāla. Ritmeistars  vai rotmistrs (no vāc. Ritt - "jātnieki" + Meister - "pratējs"), virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu kavalērijā un žandarmērijā, rangu hierarhijā atbilst kapteinim kājnieku daļās. Patversmes plašajā dārzā senāk atradusies kapsēta un 1831.gada holeras laika upuru apbedīšanas vieta.
1933.gada jūlijā “Jaunais zemgalietis” par šo vietu raksta: “Beidzot sāk taisīt trotuāru Zemgales prospektā gar Reijera patversmi. Pilsētas valde jau kopš vairākiem gadiem spiež namsaimniekiem gar ielas kreiso pusi ierīkot trotuārus, lai rudens un pavasara šķīdonī būtu iespējams tikt stacijā (gar ielas labo pusi ir apstādījumi un te trotuāru nav). Līdz šim gar visiem namiem ir ierīkoti moderni trotuāri, izņemot Reijera patversmi un namu pie pašas stacijas. Gar šiem īpašumiem lietainā laikā bija grūti garām tikt. Tagad viens robs ir labots. Trotuāru liek Ansona firma no Rīgas. Izdevumus sedz pilsētas valde, un tos vēlāk patversme atmaksās.”
  

Adrese: Jelgava, Zemgales prospekts 7

Umpārtes pamatskola (Viestura pamatskola)

                                       (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Mūsdienās šo vietu īpašnieks maldinoši nodēvējis par muižu – Viesturu muiža. Patiesībā tā ir bijusi skola, kas tagad darbojas kā viesu nams. Sākumā tā bijusi Umpārtes pamatskola, bet 1938.gadā pārdēvēta par Viestura pamatskolu.
1942.gada decembra “Bauskas vēstnesis” raksta par pasākumu skolā: “Vecumnieku pagasta Viestura pamatskolas eglītes vakarā bija pulcējušies vairāk kā 350 apkārtnes iedzīvotāju un tas noritēja lielā sirsnībā. Vakara garīgo daļu vadīja vietējās draudzes mācītājs Vēdzele, pēc kam sekoja skolēnu deklamācijas, kora dziesmas un teātra uzvedums skolēnu izpildījumā. Uzveda Dzelzkalnes ludziņu “Zelta zivs". Pie eglītes 18 trūcīgos skolēnus apdāvināja ar veļu, drēbēm un siltiem adījumiem. Visas šīs mantas ar lielu atsaucību bija saziedojuši vietējie iedzīvotāji. Vispār sadarbība starp skolu un sabiedrību ir ļoti cieša, par ko atzinība pienākas skolas pārzinim Ūpim. Eglītes vakars deva RM 450,— lielu atlikumu, ko izlietos trūcīgo skolēnu pabalstīšanai.”

Adrese: Vecumnieku novads, Vecumnieku pagasts
 


Tukuma Vācu kapi (Kapsētas, Kapelas, Kapličas, Karātavu, Lielais kalns)

                                      (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Tie ir Karātavu kalnā ierīkoto kapu vecākā daļa. Terases kalna stāvās nogāzēs ierīkotas 1913. gadā, veidojot interesantu ainavu. Kalna kapu vārti iesvētīti 1932. gadā. Projektu zīmējis gleznotājs P. Štelmahers. Vārtus izdevies uzstādīt, pateicoties Draudzes Dāmu komitejai, kas savākusi 1900 latu lielu ziedojumu.

Baltvācu pētnieks A. Bīlenšteins jau 1869. gadā norādīja, ka Tukuma Kapsētas kalns (Kirchhofsberg) uzskatāms par netālajam Tukuma pilskalnam atbilstošo svētvietu. Kalnam un tā atsevišķām daļām laika gaitā gan latviešu, gan vācu valodā ir tikuši lietoti dažādi nosaukumi: Kapsētas, Kapelas, Kapličas, Karātavu, Lielais kalns u. c. Aprakstāmais kalns atrodas Tukuma pilsētas R daļā, ir Z–D virzienā orientēts, savrupi nodalīts, nepilnu kilometru garš, izteikts kalns, kas kopš seniem laikiem izmantots kā soda un mirušo apbedīšanas vieta. Kalns ar pāržmaugu pārdalīts divās daļās. Pāržmaugā nesen bija nedaudz nostumtas abu kalnu malas; kultūrslāņa pazīmes netika konstatētas. Kalna Z daļa, kas nelielāka, ir tā sauktie Vācu kapi. Tie ir vecie Tukuma pilsētas kapi, kas pašlaik tiek izmantoti tikai daļēji, tomēr tiek kopti un uzturēti. Kalna virsma ir izlīdzināta. No šejienes paveras skats uz Tukuma pilskalnu, kas atrodas nepilnu puskilometru uz R. Uz D no pāržmaugas ir kalna lielākā daļa, kurā iekārtoti arī tagad tukumnieku izmantotie Kalna kapi. Šajā kapu daļā ir vairāki izcēlumi, un no šā kalna arī paveras skats kā uz Tukuma pilskalnu vienā pusē, tā arī uz Tukuma pilsētas centru ar baznīcas torni otrā pusē. Ar kalnu saistās teikas par Velna darbību. Situācija, kad netālu no pilskalniem ir tiem atbilstošas svētvietas, Kurzemē ir visai parasta, un ļoti iespējams, ka arī Tukuma Kapsētas kalnā sākotnēji ir bijusi Tukuma pilskalnam atbilstošā svētvieta. Kapsētas kalna lielie izmēri un vēlāku laiku pārveidojumi — kapsētu iekārtošana un izmantošana — liedz precīzāk lokalizēt seno svētvietu.
  
Adrese: Tukums, ieeja pa vārtiem no Talsu ielas puses