18.10.18

Piemineklis Ziemassvētku kauju piemiņai Džūkstē



                                      (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Piemineklis Ziemassvētku kauju piemiņai Džūkstē veltīts 1944. gada Ziemassvētku kaujās kritušajiem latviešu leģiona 19. divīzijas cīnītājiem. Pieminekļa autors ir tēlnieks I.Dobičins, arhitekte R.Dobičina.
Pirmoreiz piemineklis  atklāts 1990. gadā, un tajā pašā gadā pēc mēneša vandāliski uzspridzināts. 1991.gadā, saglabājot vecā atliekas, autori to atkal uzstādīja no jauna.
“Jelgavas ziņotājs” 07.12.1990. raksta: “Tukuma rajona Džūkstes iedzīvotājus naktī no 4. uz 5. decembri pamodināja sprādzienu dārdi. No rīta tika noskaidrots, ka nezināmas personas pusdivos naktī uzspridzinājušas pieminekli latviešu leģionāriem, kurš tika uzstādīts šā gada 11. novembrī. ... Šajā zemes laukumiņā, kur vien roc, cilvēku kauli. Šeit, Kurzemes katla sirdī, 1944.—1945. gadā bojā gāja simtiem latviešu, kuri bija iestājušies vai arī bijuši spiesti dienēt leģionāros. Pēckara periodā par viņiem Latvijā nerunāja, nepieminēja, it kā tie nebūtu bijuši cilvēki, kas miruši Kurzemes katlā. Tikai pēdējos divus trīs gadus, atklājot vēsturisko patiesību, apjaušam dzīvības vispārcilvēcisko vērtību, nepieciešamību glabāt piemiņā katru. Pie agrāk nezināmiem kapiem, kuros otrajā pasaules karā apglabāti latviešu un vācu karavīri, kā no zemes izauguši balti krusti. Viens no pirmajiem tika uzstādīts Džūkstē, ciemata centrā. Tad arī radās ideja iemūžināt latviešu leģionāru piemiņu akmens monumentā. Visi kopā savāca piemineklim naudu. Iniciatore - Latvijas Tautas frontes Džūkstes grupa. Palīdzēja arī saimniecības administrācija. 11.novembrī, Lāčplēša dienā, pa Džūkstes galveno ielu devās gājiens, notika latviešu leģionāriem veltītā pieminekļa atklāšana.  Tie bija svētki. Tiem, kas izbriduši kara pekli un pēckara gados bijuši spiesti klusēt, tā bija piemiņa par uz mūžu Džūkstes zemē palikušajiem Latvijas dēliem. Pār viņiem noliecās Dzimtenes karogs, skanēja mūzika, viņiem bija atnesti ziedi.  Sprādzienu izmētātie apvītušie ziedi tepat vien guļ, apkārt mētājas akmens šķembas. Kā liecina apkārtējo māju iedzīvotāji, naktī bijuši trīs spēcīgi sprādzieni, cits pēc cita. Nozieguma pēdas skaidri redzamas - degauklas atliekas, sarkana krāsa uz postamenta, divi paštaisīti plakāti, uz kuriem kroplīgā latviešu valodā uzrakstīts: “Fašismu nē”. Kas ir spējīgs uz šādu noziegumu? Var iedomāties dažādas versijas, skaidrības pagaidām nav. Jo vairāk tāpēc, ka 5. decembrī uz notikuma vietu izsauktie Tukuma milicijas un prokuratūras darbinieki vēl nebija ieradušies. ledzīvotāji mēģināja norobežot šo vietu, diemžēl ziņkārīgie to neņēma vērā. Un nav jābrīnās, ja kompetentiem orgāniem atliks vien rokas noplātīt. Mīļie cilvēki! Kādā gadsimtā mēs dzīvojam! Miera laikā pār cilvēku kapiem skan sprādzieni. Vai tiešām tas var palikt nesodīts? Kāds taču gatavoja šo akciju. Kur var dabūt sprāgstvielas, degauklu? Un visbeidzot: kur ir garantija, ka kaut kas līdzīgs neatkārtosies?

Р. S. Kā kļuvis zināms, Latvijā naktī no 4. uz 5. decembri apmēram vienā un tajā pašā laikā izdarīti vēl trīs līdzīgi noziegmi. Šāda organizēta akcija neviļus izraisa asociāciju ar PSRS aizsardzības ministra Ježova uzstāšanos PSRS prezidenta vārdā. Tajā izskanēja aicinājums nepieļaut padomju pieminekļu demontāžu un iznīcināt «fašistiskos» pieminekļus.”

Adrese: Tukuma novads, Džūkstes pagasts, Džūkste, parks
 

Džūkstes brīvības piemineklis





                                         (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Piemineklis Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Džūkstes draudzes locekļiem, kas kalts Somijas granītā,  atrodas Džūkstes centrā, iepretim kapsētai un baznīcas drupām. Piemineklis izmaksājis 10 000 latus.
Laikraksts “Rīts” 1935.gada 19.novembrī raksta: “Dažus gadus atpakaļ Džūkstes draudze mācītāja R. Šlokenberga ierosināta sāka vākt līdzekļus brīvības karā kritušo piemiņas zīmei. Tagad nu Džūkstes pagasta centrā starp ev. luterisko baznīcu un 6-klašu pamatskolu paceļas stalts piemineklis mākslinieka K. Zemdega veidojumā. Šo Batara cīņu atcerei celto pieminekli atklāja 17.novembrī iekšlietu viceministrs A. Bērziņš. Ministru pie Džūkstes centrā celtiem goda vārtiem, kurus rotāja uzraksts: „Ņem, tēvuzeme, tavs esmu viss" un „Uzticība Vadonim un valdībai — mūsu spēks", bija nostājusies aizsargu goda sardze, skolu un mazpulku jaunatne, organizācijas un pašvaldības pārstāvji. Ministru apsveica Džūkstes pagasta vecākais un aizsardzes pasniedza ziedus. Iekšlietu viceministrs A. Bērziņš, atklājot pieminekli, starp citu, teica: „Jūs savam piemineklim esiet izvēlējušies krāšņu vietu. Jūs esiet to cēluši pie Dieva nama, pie skolas un pie ceļa, pa kuru dunējuši mūsu varonīgās armijas soļi ģenerāļa J. Baloža vadībā, šis piemineklis, uz kuru veras jūsu skolas bērnu skati, runās un stāstīs viņiem par varoņdienām, par teikām un par godu, kas mācīs arī viņus cienīt, godāt un vērtēt latvietību. Latvju tauta nekad nav bijusi nebrīva, nekad nav bijusi vergu tauta. Lai arī pa lielajiem un baltajiem latvju zemes lielceļiem ir gājušas dažādas svešas varas, latvju zemnieku sēta vienmēr ir palikusi brīva un neatkarīga no tām. Latvju zeme ir katram latvietim skaistākā pasaulē, un nav viņam tuvākas un svētākas zemes, kā Latvija. Jūs tagad, raugoties uz šo pieminekli, sapratīsiet, kas jums jādara Latvijas tautai, Latvijas godam un Latvijas slavai."

Adrese: Tukuma novads, Džūkstes pagasts, Džūkste
 


Blīdenes mācītājmuiža




                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Blīdenes draudze ir realizējusi projektu un Mācītājmājas parkā ir izveidots akmensdārzs, grantēts pastaigu celiņš, nostiprināts un paplašināts automašīnu stāvlaukums, kā arī pagalms Mācītājmājas priekšpusē. Parkā ir izveidota vēl viena rožu dobe. Ir aizsākta tradīcija parku veidot par evaņģēliski luterisko draudžu sadraudzības parku. "Mācītājmājā" ciemojās māsu draudzes pārstāvji no Norvēģijas un parkā iestādīja trīs pildītos jasmīnus. Latvijas māsu draudze Blīdenes draudzei uzdāvināja koku un košumkrūmu stādus, ko draudze iestādīja "Mācītājmuižas" parkā. Te prezentēta Blīdenes draudzes priekšnieces Sanitas Vanagas sarakstītā grāmata "Dzīvojam zaļi! Blīdenes mācītājmuižas un parka atjaunotne - mantojums nākamajām paaudzēm" par piecu gadu laikā paveikto.

No 1945. līdz 1958.gadam šeit darbojusies skola.

drese: Brocēnu novads, Blīdenes pagasts