(Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Kā lēņa
īpašums līdz
1680.gadam
piederējusi Zviedrijas valsts kancleram grāfam Akselam Uksenšernam
un Kārlim Gustavam Uksenšernam. Kādreizējie Gustava Ādolfa
favorīti, vēl nesen tik ietekmīgie Uksenšerni, nu bija zaudējuši
gandrīz visus savus īpašumus Vidzemē, tai skaitā arī šo.
Jaunburtnieku muižu pārņēma valsts.1690. gadā Jaunburtniekos kā
arendators minēts kāds Šternfelds, no kura uzvārda radās
vāciskais nosaukums Sternhof. Pēc Ziemeļu kara muiža pārgāja
Krievijas kroņa lietošanā. Mainījās arī tās īpašnieki –
pēc skaita desmit. No 1703. līdz 1717. gadam muiža piederēja
kapteinim fon Fitinghofam un viņa ģimenei, bet, 1720. gadā
apprecot Annu Margaretu fon Fitinghofi, līdz 1748. gadam īpašumus
ar stingru kunga roku pārvaldīja viņas laulātais draugs - barons
Gustavs Reinholds Mengdens. 1750. gadā muiža piešķirta lietošanā
atvaļinātajam kājnieku pulkvedim, Narvas cietokšņa komandantam
fon Šteinam, bet divus gadus vēlāk (1752) tā iznomāta tālāk
Vīborgas guberņas padomniekam Ābramam Heggem. Viņa atraitne
muižas apsaimniekošanu uzticēja kaimiņu muižniekam Budenbrokam.
Labākus laikus solīja 1762. gads un nākamais īpašnieks –
ģenerālfeldmaršals grāfs Burhards fon Minnihs. Muižu mantoja
brālis - brīvkungs Kristofors Minnihs. Viņš bijis ar dāsnu
sirdi, ko apliecināja lēmums - Jauno muižu novēlēt sava
kambarkunga fon Igelstrēma precētajai meitai Annai, kura pārdevusi
īpašumu par 57.600 sudraba rubļiem (1774) ģenerālmajoram Kārlim
Gustavam fon Rennem. No 1786. gada īpašums palika ģimenes
lietošanā. 1826. gadā Jaunburtnieku mantiniece bija meita -
slepenpadomniece, grāfiene Hreptoviča. Apstākļu spiesta, uzņēmīgā
dāma Burtnieku Jauno muižu uz desmit gadiem ieķīlāja vācu
tautības pilsonim Šikam par 55.500 sudraba rubļu. Ķīlu izpērkot,
muižu (1836) iegādājās atraitne Eleonora Šika un īpašumu
dāvināja meitai Luīzei un znotam - virsleitnantam Konstantīnam
Aleksandram fon Smolianam. Abiem pārceļoties uz jauno mītnes
vietu, sākās fon Smolianu dzimtas laiks.
Blakus
Jaunburtnieku muižas parkam atrodas divstāvu guļbūves koka klēts,
pēc nostāstiem tā celta ap 1900. gadu. Klēts būvēta savdabīgā
stilā, ap augšējo stāvu izbūvēts it kā balkons, kas pasargājis
ēkas sienas no satrunēšanas, bet zem klēts ir mūrēts pagrabs.
Otro stāvu rotā koka dēlīšu izgriezumi, kāpnes uz otro stāvu
ir ēkas ārpusē. Klētij abos stāvos ir nelieli lodziņi. Pēc
nostāstiem, klētī tika glabāta pārtika, dzeramie un vēl citas
vērtīgas lietas. Padomju okupācijas gados vietējais kolhozs klēti
izmantojis kā noliktavu.
Izdevums
“Latvijas saule” 1925.gadā raksta “Valmieras
apr. Jaunburtnieku muižas jaunsaimniecībā atrastas vecākā
dzelzslaikmeta akmens krāvuma kapenes ar apakšzemes akmens
bruģējumu apm. 1 metru dzijumā. Starp akmeņiem saimnieks atradis
vecākā dzelzslaikmeta priekšmetus, kakla gredzenus un aproces.
Izrakumus izdara arheologs Fr. Ozoliņš, inspektori A. Štāls un E.
Šturms.”
Adrese: Valmieras novads, Bērzaines pagasts, Bērzaine (koordinātes +/- 57.595053, 25.207327 )