19.12.21

Kalnabeitu ūdenskritums (Kalnabeites ūdenskritums)

 

                                                       (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)




 

                                                                   (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)     

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Ūdenskritums atrodas Lorupes labajā krastā, augšpus dzelzceļa caurtekai, iepretim apdzīvotai vietai Lorupe. Vieta biezi ieaugusi krūmos, kā arī vasarā bieži ūdens izsīkst. Tādēļ apmeklējumam piemērotāks būs agrs pavasaris vai vēls rudens, kad mazāk lapu, vairāk ūdens. Savukārt ziemā te veidojas skaistas ledus mežģīnes.

Adrese: Siguldas novads, Siguldas pagasts (koordinātes - apm. 57.13256 24.82541 )


Jumpravas ūdenskritums (Jumpravmuižas ūdenskritums) Mežotnes pagastā

 




                                                    (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)

Nelielais ūdenskritums atrodas Lielupes krastā Mežotnes pagasta Jumpravmuižas parkā. Parkam ir Zemgalei neraksturīgs reljefs ar dolomīta klinšu atsegumiem. Ūdenskrituma augstums ir ap 1,5 metriem, platums – 1-2 metri. Vasarā ūdens izsīkst, savukārt ziemā ūdenskrituma grava bieži ir pilna ar sniegu un ūdenskritums sasalis.

Adrese:  Bauskas novads, Mežotnes pagasts, Jumprava  (koordinātes - apm. 56.415128, 24.109073 )


Ieriķu piemineklis nezināmam karavīram

 

                                                             (Fotografēts 2021.gadā)
                                                                 (1981.gada foto)

1919. gadā landesvēram atkāpjoties, netālu no Ieriķiem Rīgas–Pleskavas šosejas malā atrada nezināmu kritušo karavīru. Viņu apbedīja atrašanas vietā. Ieriķu dzirnavu īpašnieks, mežsargs Alfrēds Kaņeps pēc paša meta par saviem līdzekļiem darināja šūnakmens pieminekli. To viņš veltīja arī savam bezvēsts pazudušajam vecākajam brālim, latviešu strēlniekam Mārtiņam Kaņepam.  Piemineklis iesvētīts 1934. gada 6.maijā. Piemineklis pazuda 1984.gadā. 1988. gada 11. novembrī to atjaunoja - autori tēlnieki Maija Baltiņa un Andrejs Jansons.

Alfrēds Stinkulis izdevumā “Universitas” 1987.gadā raksta: “Piemineklis pazuda 1981. g. novembra beigās jeb decembra sākumā. Tas bija celts Vidzemes šosejas labajā pusē 300 m no apdzīvotās vietas, leriķu robežās, pie pagrieziena, 10 m no šosejas, virzienā Rīga-Cesis.”

Adrese: Ieriķi, Vidzemes šosejas 74. kilometrs (ceļa labajā pusē braucot no Rīgas) - (koordinātes - 57.213396, 25.179941)