Henrietes muiža (Henriettensruh) Jelgavā

 

                                                 (Muižas atrašanās vieta 1917. gada kartē)

                         (Henrietes muižas kapliča tagadējos Bērzu kapos, Līgas Landsbergas 2016.gada foto)

                                    (Aptuvenā muižas atrašanās vieta mūsdienās - iepretim Bērzu kapiem)
 

Henrietes pusmuiža atradusies blakus Zorgenfreija muižai. Tā nosaukta Kurzemes gubernatora fon Drīzena dzīvesbiedres Henrietes Albertīnes vārdā. Viņa apbedīta Henrietes muižas kapličā, kas atrodas tagadējo Bērzu kapu teritorijā. Kapličā bijis apbedīts arī pats barons Drīzens, viņa dēls Fridrihs Vilhelms un Fridriha Vilhelma meita Helēna. Tiek uzksatīts, ka kapličā vai blakus tai apbedīti arī fon Rekes. No viena no Rekes dzimtas melna marmora kapa akmeņiem esot izveidots piemineklis kritušajiem sarkanarmiešiem un aizvests uz brāļu kapiem Graudu ielā. (I.Deksne, Jelgavas parki stāsta)

Nav zināms, kad izzudusi Henrietes muiža, bet pēc 1917./1918.gada kartēs tā vairs nav atzīmēta. 

Adrese: Jelgava, Bērzu ceļa un Bērzu kapu apkārtne (koordinātes - +/- 56.671164, 23.741803 )

 

Abravas pusmuiža (Obravas pusmuiža)

 

                                                        (Fotografēts 2020.gadā)

Muiža veidojusies 19.gadsimtā un bijusi viena no vairākajām  Jaungulbenes muižas  pusmuižām. Piederējusi baronam  Otto fon Tranzē Rozenekam. 1924.gadā pusmuiža piederējusi Eduardam Melgailim, kurš to pārdevis Emmai Jurjānei. Īpašniece mūsdienās - Ilva Šimone-Žvīgure, kas izveidojusi zemnieku saimniecību. Paralēli savai zemnieku saimniecībai Ilva Šimone apņēmusies atjaunot sabrukušās Abravas muižas ēkas. Šobrīd, tās redzot, šķiet, to ir  gluži vai nereāli paveikt. Starp pussabrukušajām ēkām ir arī tēlnieka Induļa Rankas dzimtās mājas, kuras arī Ilva vēlas atjaunot. Lai arī cik bēdīgs skats šobrīd paveras uz ēku drupām, Ilva atzīst, ka viņai ir savs redzējums, kā te nākotnē izskatīsies.

Pirms trīs gadiem te izskatījās vēl bezcerīgāk, bet tas, kas ir jau šobrīd, - tad paliek cerīgāk. Teritorija, cik jau nu ir bijis iespējams, pamazām tiek sakopta, un jā, ēkām tiks uzlikti jumti šogad. Lauksaimniecība  plus lauku tūrisms - gan ar ēdināšanu, gan nakšņošanu, gan atpūtu pie dabas. 

Adrese: Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts, Obrava (koordinātes - 57.055148, 26.626411 )

Vaives ūdensdzirnavas

 

                                                                (2020.gada foto)

                                                                                   (V.S. foto)

Dzirnavas uzceltas 1882.gadā un to īpašnieks bija Reiņa un Matīsa Kaudzīšu tēvs Andžs Kaudzīte. 1901.gadā te saimnieko Kaudzīšu brālis Antons, kurš uzstāda bīdeļiekārtu un ierīko kokzāģētavu. 1925.gadā par nopelniem Latvijas valsts labā dzirnavas piešķir ģenerālim, visu 3 šķiru Lāčplēša kara ordeņa kavalierim K. Berķim. 1936.gadā dzirnavas pārrauga dēls Valentīns Berķis. Te strādā 4 strādnieki. Gadā tiek sazāģēti 4000 kubikmetri kokmateriālu un samaltas 22,5 tonnas graudu. Padomju okupācijas laikā ģenerālis tiek izsūtīts, kur arī mirst. Dzirnavas turpina darboties līdz 1974.gadam, kad tās kļūst par Latvenergo atpūtas bāzi. 1998.gada plūdos tiek pārrauts dzirnavu dambis un būtiski cieš lielākā kompleksa ēka. 2014.gadā kmplekss nonāk privātīpašumā un tiek uzsākta tā attīrīšana un atjaunošana. Kādu laiku te viss izskatījās pamests un aizaudzis. Tagad (2021.gadā) internetā atrodama informācija, ka pilnībā atjaunota klēts-kaltes ēka, kurā izveidots viesu nams.

1944.gada “Tālavietis” raksta: “Vaives dzirnavas, kuras piederēja ģenerālim Krišjānim Berķim, boļševiki nacionalizēja un pašu īpašnieku aizveda nezināmā trimdā. Tagad nacionalizētās dzirnavas, kuras kalpo plašas apkārtnes lauksaimnieku vajadzībām, atkal atdotas atpakaļ viņu bijušam īpašniekam. Dzirnavu pārzināšana pagaidām uzticēta ģen. Krišjāņa Berķa brālim K. Berķim.”

Adrese: Cēsu novads, Priekuļu pagasts (koordinātes - 57.330714, 25.393608 )