Galēnu muiža (Vidsmuiža, Goļanes muiža, Galjane, Goljane)

 

                                                        (Fotografēts 2015.gadā, V.S. foto)

 

                                                     (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)

                                                      (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vidsmuižas apbūve ir viena no plašākajām Latgalē. Kungu māja celta grāfu Borhu dzimtai. Muižas kungu mājas priekšā atrodas regulāra plānojuma parks, ierīkots franču dārzu stilā grāfa Mihaila Borha laikā (1751.-1811.). Pa perimetru parku ietver koku alejas un rindas, bet tā vidusdaļā sausi grāvji imitē bastiona nocietinājumus. Parkā aug 14 eksotisku koku un krūmu sugas. Šis parks ir aizsargājams valsts nozīmes dabas objekts, kura platība - 5,9 ha. Teritorija tiek pastāvīgi kopta, atjaunoti stādījumi. 2000.gadā atjaunota ozolu aleja - iestādīti 40 koki, pasūtīts parka rekonstrukcijas projekts LLU Lauku inženieru fakultātes studentiem kā diplomdarba temats.
13.gadsimtā zemes uz D no Lubānas ezera, t.sk. arī Galēnu apkārtne ietilpa Jersikas karaļvalsts sastāvā. 14.gadsimta sākumā Galēni piederēja fon Eizenhauzenu dzimtai. No 1450.gada muiža bija fon Tīzenhauzenu lēņu īpašums. 1472.-1483.gadā par Livonijas ordeņa mestru kļuva Bernds fon Borhs, kurš 1483.gadā Tīzenhauzenu īpašumus izlēņoja savam radiniekam Simonam Borham, par ko Tīzenhauzeni iesūdzēja B. Borhu tiesā. Sakarā ar šo un vēl citām patvaļībām B. Borhu atcēla no ordeņa mestra amata. 1561.gadā Tīzenhauzenu īpašumi jau likumīgā kārtā tika nodoti grāfam Fabianam fon Borham. Galēni Borhu īpašumā atradās līdz 19.gadsimta vidum, muižas pēdējā īpašniece no 1893.gada līdz muižu nacionalizācijai 1920.gadā bija Anna fon Engelharte.

Muižas kungu māja, iespējams, celta jau 18.gadsimtā un vēlāk vairākkārtīgi pārbūvēta. Pašreizējais mezonīns un jumta logi izbūvēti 19.gadsimta 2. pusē.

Muižas kompleksā ir plaša saimniecības ēku apbūve - dzīvojamās ēkas, kūtis, staļļi, kalpu māja, klētis, sarga mājiņas. Tās grupējas ap saimniecības pagalmu, uz kuru veda vārti mūra stabos. Vecākā un tipoloģiski interesantākā ir mūra klēts ar stūra kontraforsiem un mansarda jumtu, kas celta 18.gadsimta 2. pusē.

Novadpētnieks Žanis Skudra 1968.gada vasarā raksta: “Galēnos, vecajā Vidsmuižā, plašs centrs. Te vēl daudz vecu muižas ēku bieziem mūriem. Samērā labi saglabājusies arī pils, kurā pirms kara bija lopkopības skola. Parkā ir varenas liepas un liepu alejas, parka malā — luterāņu baznīca, kuras tornis noplēsts. Baznīcā tagad veikals. Te apgrozās ļaudis. Pie slitas piesieti vairāki pajūgi.”

Adrese: Preiļu novads, Galēnu pagasts, Galēni, Ošupes iela 5 (koordinātes - 56.479256, 26.839932 )

 

Dzērves muiža (Lieldzērves muiža, Dsehrwen)

 

                                                        (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Rakstos Dzērve pirmoreiz pieminēta 1253.gadā, kad tā palika ordeņa īpašumā. Līdz pat 16.gadsimta otrajai pusei bīskaps izlēņoja novadu latviešu virsaišu pēctečiem. 19.gadsimtā par Dzērves muižas īpašniekiem kļuva Manteifeļi.

Dzērves muižas kungu māja celta 19.gadsimta sākumā, nodedzināta 1905.gadā un pēcāk rekonstruēta pēc arhitekta Gvido Berči projekta no 1906. līdz 1912. gadam neoklasicisma stilā. 19.gadsimta pirmajā pusē te darbojās Kurzemes skolotāju sagatavošanas iestāde – Cīravas-Dzērves tautskola (1833-1840). Toreiz tā bija pirmā tautskola Kurzemē.

No baronu laikiem saglabājies liels baltu podiņu kamīns un vairākas podiņu krāsnis, kā arī iekšējie slēģi. Labi saglabājušās kāpnes ar margām un 20. gadsimta interjera dekoratīvā apdare. Šobrīd muižas kungu mājā atrodas Dzērves pamatskola. Kad šeit ierīkoja skolu 1833.gadā, kuru dibināja un uzturēja Georgs fon Manteifelis, ēkai tika uzcelts otrais stāvs. Muižas kompleksā ietilpst arī 6,7 ha parks. Veidots ap 1870. -1880. gadu kā Kurzemes angļu stila ainavu parks. Parku ieskauj liepu un bērzu alejas. 

1938.gada “Ventas balss” raksta: “Ar sevišķu interesi šoreiz pulcējās mūsu novada mācītāji šai vēsturiskajā vietā, zinot, ka šeit pirms simts gadiem darbojies par mācītāju Kurzemes skolu tēvs mācītājs Kristaps Volters, kura tautas izglītības centienus atbalstījis viens no humānākiem Kurzemes muižniekiem, Dzērves muižas dzimtkungs G. Manteifels. Ar viņu gādību 1833.gadā atvērta Cīravas - Dzērves muižas kungu mājā, pilī, pirmā Kurzemes latviešu skola ar sistemātiski sagatavotu skolotāju  - Dzērves Kalnieku māju saimnieka dēlu, mācītāja K. Voltera bijušo dārza puisi Andreju Bergmani-Kalnenieku kā vadītāju, kurš arī kļuvis par pirmo Kurzemes tautskolu skolotāju sagatavotāju. Interesanti, ka arī Dundagas skolu tēvs Ernests Dinsberģis vienu vasaru pie šī paša A. Bergmaņa Cīravas - Dzērves skolā gatavojies skolotāja amatam. Tagad, kad šis Kurzemes skolu tēvs K.Volters jau labu laiku atdusas vēsā zemes klēpī, viņa vietā darbojas par mācītāju A. Ernstsons.”

Adrese: Dievidkurzemes novads, Cīravas pagasts (koordinātes - 56.750459, 21.403426 )