02.10.21

Dzērves muiža (Lieldzērves muiža, Dsehrwen)

 

                                                        (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Rakstos Dzērve pirmoreiz pieminēta 1253.gadā, kad tā palika ordeņa īpašumā. Līdz pat 16.gadsimta otrajai pusei bīskaps izlēņoja novadu latviešu virsaišu pēctečiem. 19.gadsimtā par Dzērves muižas īpašniekiem kļuva Manteifeļi.

Dzērves muižas kungu māja celta 19.gadsimta sākumā, nodedzināta 1905.gadā un pēcāk rekonstruēta pēc arhitekta Gvido Berči projekta no 1906. līdz 1912. gadam neoklasicisma stilā. 19.gadsimta pirmajā pusē te darbojās Kurzemes skolotāju sagatavošanas iestāde – Cīravas-Dzērves tautskola (1833-1840). Toreiz tā bija pirmā tautskola Kurzemē.

No baronu laikiem saglabājies liels baltu podiņu kamīns un vairākas podiņu krāsnis, kā arī iekšējie slēģi. Labi saglabājušās kāpnes ar margām un 20. gadsimta interjera dekoratīvā apdare. Šobrīd muižas kungu mājā atrodas Dzērves pamatskola. Kad šeit ierīkoja skolu 1833.gadā, kuru dibināja un uzturēja Georgs fon Manteifelis, ēkai tika uzcelts otrais stāvs. Muižas kompleksā ietilpst arī 6,7 ha parks. Veidots ap 1870. -1880. gadu kā Kurzemes angļu stila ainavu parks. Parku ieskauj liepu un bērzu alejas. 

1938.gada “Ventas balss” raksta: “Ar sevišķu interesi šoreiz pulcējās mūsu novada mācītāji šai vēsturiskajā vietā, zinot, ka šeit pirms simts gadiem darbojies par mācītāju Kurzemes skolu tēvs mācītājs Kristaps Volters, kura tautas izglītības centienus atbalstījis viens no humānākiem Kurzemes muižniekiem, Dzērves muižas dzimtkungs G. Manteifels. Ar viņu gādību 1833.gadā atvērta Cīravas - Dzērves muižas kungu mājā, pilī, pirmā Kurzemes latviešu skola ar sistemātiski sagatavotu skolotāju  - Dzērves Kalnieku māju saimnieka dēlu, mācītāja K. Voltera bijušo dārza puisi Andreju Bergmani-Kalnenieku kā vadītāju, kurš arī kļuvis par pirmo Kurzemes tautskolu skolotāju sagatavotāju. Interesanti, ka arī Dundagas skolu tēvs Ernests Dinsberģis vienu vasaru pie šī paša A. Bergmaņa Cīravas - Dzērves skolā gatavojies skolotāja amatam. Tagad, kad šis Kurzemes skolu tēvs K.Volters jau labu laiku atdusas vēsā zemes klēpī, viņa vietā darbojas par mācītāju A. Ernstsons.”

Adrese: Dievidkurzemes novads, Cīravas pagasts (koordinātes - 56.750459, 21.403426 )


Vecpiebalgas biedrību nams

 


                                                       (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Tagadējais Vecpiebalgas kultūras nams tika  uzcelts 1887. gadā kā Labdarības biedrības nams par vecpiebaldzēnu saziedotajiem līdzekļiem – 14. aprīlī tika ielikts pirmais pamatakmens, un jau 23. augustā nams tika iesvētīts.

1958.gada “Dzimtenes balss” raksta, ka “paredzēts atjaunot nodegušo vēsturisko Vecpiebalgas biedrības namu. Jau uzsākta būvmateriālu sagatavošana. Atjaunotajā ēkā ierīkos stacionāru kino iekārtu.

1960.gada “Dzimtenes balss” raksta: “Bijušais labdarības biedrības nams — viens no vecākajiem tautas namiem Latvijā — tagad atjaunots un atkal ver durvis. Jau 1870. gada Piebalgā notika teātra izrādes, un dažos gados izrāžu te bijis vairāk neka Rīgas Latviešu teātrī. Vairāku lugu pirmizrādes notikušas Piebalgā un tikai pēc tam Rīgā. Arī šodien piebaldzēni kopj tālāk šīs slavenās tradīcijas. Šejienes mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi izpelnījušies labu un tālu slavu.”

Adrese: Cēsu novads, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalga, Gaisma iela 1 (koordinātes - 57.059197, 25.809877 )