Lugažu muiža (Lude, Luhde)

 

                                                          (Ēka pirms rekonstrukcijas)

                                                    (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Saglabājies muižas saimniecības ēku komplekss, no kurām dažas ir labi saglabājušās, parka fragments, aleja, ūdenstilpe. Ēkas gan arhitektūras ziņā, gan materiāla ziņā liecina par to, ka celtas atšķirīgos laikos. Tagadējo muižas dzīvjamo ēku pirmo reizi pārbūvēja 1950-to gadu beigās. Vienā ēkas galā notika kino izrādīšana un bija svinību zāle, kurā svinēja kolhoza svētkus. Otrā galā atradās pāris dzīvojamās istabas. 1967. gadā kolhozs «Ļeņina ceļš» ēkā izbūvēja telpas kantorim, klubam, feldšeru un vecmāšu punktam, apakšstāvā vienā mazā istabiņā tika izvietota arī bibliotēka.

Līdz 2008. gadam Lugažu muižas komplekss bija privātpersonu īpašumā. 2008. gada oktobrī muižas centrālo ēku, dažas saimnieciskās ēkas un parku par 140 tūkstošiem latu iegādājās Valkas pagasta padome.                                 

2010.gada prese raksta, ka “Lugažu muižā atklāts jauns saieta nams. Arī senais muižas parks ir pārvērties līdz nepazīšanai. Celtniecības un labiekārtošanas darbi kopumā izmaksāja 258 tūkstošus latu. Visu izdevies paveikt par Eiropas Savienības naudu.”

Būtu jāpriecājas, ka senās ēkas tiek sakoptas, bet te nu jāsaka, ka no senatnīguma ēkā vairs nav ne miņas. Žēl, ka nav ņemta vērā ēkas vēsture, senā arhitektūra un nav mēģināts to atjaunot vēsturiskā izskatā.

Sākotnēji muiža piederējusi Ermesu dzimtai. Dzimtas pārstāvei Elsabei apprecoties ar Hansu fon Vrangelu, muiža kļūst par Vrangelu īpašumu. Vēlāk muiža piederēja Lēvisu of Menāru dzimtai.

 Adrese: Valkas novads, Valkas pagasts, Lugaž (koordinātes - 57.764375, 25.955462 )

Lugažu ordeņa pils (Schloß Lude, Luhde)

 

                                                                 (2020.gada foto)

                                            (1801.gada zīmējums - pilsmuiža un valnis pils vietā)

Pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Lugažos pie robežas ar Tērbatas bīskapiju. Līdz mūsdienām saglabājies vienīgi zemes valnis bijušās pils austrumu pusē.

Pils bija uzcelta pie senā lielceļa, kas veda no Tērbatas uz Ērģemi. Tā atradās Ērģemes pilsnovadā, kas bija pakļauts Livonijas ordeņa mestriem.. Par pils celšanas gadu min 1334. gadu, bet dokumentos tā pieminēta 1431. gadā kā Lude vai Luhde. 1518. gadā to izlēņoja Johanam fon Pletenbergam (Johann von Plettenberg). Livonijas kara laikā Lugažu ordeņa pils kļuva par robežnocietinājumu pret atkārtotiem krievu un tatāru karaspēka uzbrukumiem no Krievijas caristes ieņemtās Tērbatas bīskapijas teritorijas. 1560. gada 2. augustā pie Lugažu - Ērģemes ceļa notika Ērģemes kauja, kurā krita vai tika saņemta gūstā gandrīz visa Livonijas ordeņa vadība. 1562. gada oktobrī Sigismunds II Augusts Ērģemes pilsnovadu iznomāja Somijas hercogam Juhanam, 1575. gadā to ieņēma Livonijas ķēniņš Magnuss, bet 1578. gadā Polijas-Lietuvas karaspēks.

1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā pils nav pieminēta, pēc līguma noslēgšanas Ērģemes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Pērnavas vaivadijā.

Poļu-zviedru kara laikā 1621. gadā Lugažu pili ieņēma zviedri, 1624. gadā karalis Gustavs II Ādolfs pili dāvāja Hansam Vrangelim, kura pēcnācējiem Lugažu pilsmuiža piederēja līdz 1818. gadam. Viņi pili nav atjaunojuši  un tās akmeņi izmantoti apkārtējo ēku celtniecībai.

Lugažu ordeņa pils celta no laukakmeņiem pie aizdambēta strauta, kas padarīja pili grūtāk ieņemamu no rietumu puses. Mazāk aizsargātajā austrumu pusē bija uzbērts četrus metrus augsts aizsargvalnis. Pilij bija taisnstūra forma ar diviem apaļiem torņiem pie ieejas.

Adrese: Valkas novads, Valkas pagasts, Lugaži (koordināte - apm. 57.764089, 25.953316 )