31.10.18

Košķeles muiža (Luthershof, Ostrominsky, Osthof)




                                        (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                            (2017.gada foto)



Par muižu pirmās ziņas ir no 1585.gada. Toreiz īpašnieks bija Bartolomejs Ostrominskis. Viņa vārdā muiža ilgu laiku tika saukta. 1622.gadā muiža nonāca Kaspara Koškula īpašumā. Kopš 1747.gada muiža pieder Zīversu dzimtai. Pēdējie muižas īpašnieki bija Menzenkampfi.  
Vēl ar šo muižu saistāms šāds stāsts. Kādreiz te bijusi zirgaudzētava, kuras īpašnieks 19.gadsimtā bija barons fon Volfs. Grāfs Cepelīns, Virtembergas karalistes armijas ģenerālštāba kapteinis, slavenais cepelīnu izgudrotājs, 1869.gadā apprecēja Košķeles muižas īpašnieka fon Volfa meitu Izabellu, kuras roku viņš lūdza Volfa vasaras residencē Valdekas pilī, kas bija vienīgā tāda apjoma un apdares koka pils Vidzemē. Tā atradās pa kreisi pirms Košķeles muižas, ejot no Vecates uz Rūjienas pusi. Tā bija ļoti grezna, ekstravaganta 1896.gadā celta pils ar plašām stiklotām lodžijām, erkeriem, skārda jumtu un smailiem tornīšiem. Diemžēl tagad tā pilnībā sazāģēta malkā un vairs nav. Grāfs Cepelīns nomira 1917.gadā, taču darbs pie cepelīniem turpinājās. 1930.gada septembrī Latvijā ieradās dirižablis, kas nesa grāfa Cepelīna vārdu, nometa Rīgā pastu, atlidoja līdz Burtniekiem, lēni apvija apli ap ezeru un Valdeķu pili, it kā sveicot jaunības mūža draudzenes Izabellas mīlestības salu.

Padomju okupācijas laikā muiža ir saimniecības “Austrumi” centrs, muižas ēkā izvietota skola, klubs, bibliotēka. Pašreiz privatizētās muižas ēkas ir pussabrukušas, bez jumtiem, guļbūves klēts aizvesta.


Adrese: Burtnieku novads, Vecates pagasts, Košķele
 

Garīku muiža (Garrick)

                                        (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Celta 19.gadsimta beigās. Pašreizējie saimnieki nodarbojas ar šitakē sēņu audzēšanu. Kopš 1990. gada te saimnieko Valda un Andris Vjaksas. Ēkas atjaunošanas laikā daļa jumta dakstiņu atvesti no rekonstruētās Rudbāržu baznīcas. Šobrīd muižā pieejama viesību zāle 50 personām, semināru telpa 40 personām, pirts, pagrabā kamīnzāle - velve 16 personām. Nakšņošanai 2-vietīgas, 3-vietīgas un 4-vietīgas istabas. Uz muižu ved liepu aleja ar vēsturisko bruģi.

Ēku esot cēlis kāds lauku ārsts 1885.gadā, bet vēlāk tā ieguvusi muižas (pusmuižas) statusu un nonākusi muižnieku fon Firksu īpašumā. Fon Firksu ģimenei tā piešķirta it kā par ieguldījumu Valtaiķu baznīcas logu vitrāžu izgatavošanas finansiālā atbalstīšanā. Līdz 1939. gada repatriācijai šeit mita Aleksandra fon Firksa ģimene - viens no plašās baltvācu muižnieku dinastijas atzariem. Pēc 2.pasaules kara šeit - kolhozs.  


Adrese: Skrundas novads, Rudbāržu pagasts, Garīkas