Asaru brāļu kapi

                                                       (Foto no Zudusī Latvija, 1928)

                                       (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Brāļu kapi atrodas Asaru kapos jūras krastā. 

“Brīvā zeme” 1939.gadā raksta: “Rīgas Brāļu kapu komitejas Asaru nodaļa nolēmusi Asaros Brāļu kapos celt pieminekli kritušo cīnītāju piemiņai. Piemineklis pēc arh. Voita meta, 3 m augsts un tas attēlo ievainotu karavīru ar šauteni rokā. Tā būve izmaksās 3000 ls, no kuriem 2150 ls jau savākti.”

Tas pats laikraksts tā paša gada 23.oktobrī raksta: “Vakar Asaru Brāļu kapos Rīgas Jūrmalā iesvētīja pieminekli kritušiem Jūrmalas at brīvotājiem. Piemineklis celts., pēc arh. N. Voita meta. Allažu šūnakmenī to darinājis tēlnieks M. Šmalcs. Svinību vietā vakar pulcējās tūkstošiem ļaužu no tuvas un tālas apkārtnes, lai godinātu par mūsu tēvuzemi un brīvību kritušos varoņus. Garīgā akta ievadvārdus un svētrunu teica armijas mācītājs. P. Apkalns, uzsverot, ka šis akmenī kaltais akmens tēls uz laiku lai kiem vienos tuvu un tālu novadu ļaudis. Piemiņas zīmi atklāja 5. Cēsu kājn. pulka komandieris pulkv. Tone, nododot jūrmalniekiem arī kara ministra ģen. J. Baloža un armijas komandiera ģen. K. Berķa sveicienus.”

Padomju okupācijas gados piemineklis sabojāts, atjaunots 1993.gadā.

Adrese:  Jūrmala, Kāpu iela 85

 

Košķeles muiža (Luthershof, Ostrominsky, Osthof)

                                        (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                            (2017.gada foto)

Par muižu pirmās ziņas ir no 1585.gada. Toreiz īpašnieks bija Bartolomejs Ostrominskis. Viņa vārdā muiža ilgu laiku tika saukta. 1622.gadā muiža nonāca Kaspara Koškula īpašumā. Kopš 1747.gada muiža pieder Zīversu dzimtai. Pēdējie muižas īpašnieki bija Menzenkampfi.  

Vēl ar šo muižu saistāms šāds stāsts. Kādreiz te bijusi zirgaudzētava, kuras īpašnieks 19.gadsimtā bija barons fon Volfs. Grāfs Cepelīns, Virtembergas karalistes armijas ģenerālštāba kapteinis, slavenais cepelīnu izgudrotājs, 1869.gadā apprecēja Košķeles muižas īpašnieka fon Volfa meitu Izabellu, kuras roku viņš lūdza Volfa vasaras residencē Valdekas pilī, kas bija vienīgā tāda apjoma un apdares koka pils Vidzemē. Tā atradās pa kreisi pirms Košķeles muižas, ejot no Vecates uz Rūjienas pusi. Tā bija ļoti grezna, ekstravaganta 1896.gadā celta pils ar plašām stiklotām lodžijām, erkeriem, skārda jumtu un smailiem tornīšiem. Diemžēl tagad tā pilnībā sazāģēta malkā un vairs nav. Grāfs Cepelīns nomira 1917.gadā, taču darbs pie cepelīniem turpinājās. 1930.gada septembrī Latvijā ieradās dirižablis, kas nesa grāfa Cepelīna vārdu, nometa Rīgā pastu, atlidoja līdz Burtniekiem, lēni apvija apli ap ezeru un Valdeķu pili, it kā sveicot jaunības mūža draudzenes Izabellas mīlestības salu.

Padomju okupācijas laikā muiža ir saimniecības “Austrumi” centrs, muižas ēkā izvietota skola, klubs, bibliotēka. Pašreiz privatizētās muižas ēkas ir pussabrukušas, bez jumtiem, guļbūves klēts aizvesta.

Adrese: Burtnieku novads, Vecates pagasts, Košķele