Kabile kā apdzīvota vieta rakstos pirmoreiz pieminēta 1253. gada 4. aprīļa līgumā starp Vācu ordeni un Kurzemes bīskapu Heinrihu par sešu vācu ieņemto kuršu zemju sadalīšanu. Pēc līguma noslēgšanas tā piederējusi Kuldīgas komturijai. Vēlāk hronikās Kabiles vārds tiek minēts 1331. gadā sakarā ar ordeņa pils būvi un 1422. gadā feodālo īpašumu izlēņošanas gadījumā. Livonijas ordeņa pastāvēšanas beigu posmā jau bijusi izveidota saimnieciska rakstura muiža.
16.gadsimtā viena Kabiles muižas daļa pieder
galminiekam Heinriham Soblekam. 17.gs. sākumā Kurzemes hercogs Vilhelms
Kabili uz laiku kā ķīlu īpašumu bija nodevis Oto fon Rozenbergam. 1619.g.
hercogs Vilhelms kā ķīlu lēni visu nodod Jaunpils īpašniekam un Kurzemes
landhofmeistaram Matiasam Dītriham fon der Rekem, īpaši minot, ka to var mantot
jebkurš viņa un sievas Annas fon Ketleres pēcnācējs arī vēlākās paaudzēs. M.D.
fon der Reke savukārt 1646. gadā Kabiles muižu par 43 000 poļu florīniem
pārdeva pulkvedim Ādamam fon Bergam, turklāt hercogs Jēkabs apstiprināja šī
ķīlu lēņa tālāko nodošanu.
1687.gada 28. jūnijā hercogs Frīdrihs
Kazimirs tika apstiprinājis jaunu muižas īpašnieku maiņu, un, samaksājot 6000
dālderus, tā pārgāja Zlēku muižas īpašnieka Johana Dītriha fon Bēra
(1638 –1692) rokās, kurš bija precējies ar pulkveža, vēlāk ģenerālmajora Ā. fon
Berga meitu Katrīnu (mirusi pirms 1710.g.). Viņu otrais dēls Oto Frīdrihs
(miris 1734.g.), Kurzemes landrāts un Kuldīgas oberhauptmanis, turpināja
Kabiles īpašnieku līniju. Viņš bija precējies ar Katrīnu Elīzabeti fon Bīlovu,
un viņu dēls Ēvalds (1712 – 1750) savās rokās apvienoja Kabiles, Striķu un
Cīravas muižu. Ēvalds fon Bērs bija precējies ar Juliani Eleonoru fon Bīlovu
(1714 – 1782), kurai piederēja Aizputes, Kalvenes, Remešu un Aizpures muižas.
Pēc Ēvalda fon Bēra nāves muižu mazgadīgā dēla Ēvalda (1740 – 1760) vārdā
turpināja pārvaldīt māte Juliana Eleonora fon Bēra. Viņa arī uzbūvēja
jauno kungu māju. Pēc tam, kad Kabiles mantinieks, students Ēvalds fon Bērs,
1760. gada 14. martā mira Strasburgā, šī paša gada 9. jūnijā atraitne un citi
dzimtas pārstāvji vienojās par īpašuma tālāko pārvaldīšanas veidu. Ņemot vērā
fon Bēru dzimtā pastāvošo vienošanos, īpašumi vienmēr palika vīriešu kārtas
līnijā. Līdz ar to Kabilei vajadzēja nonākt pie tuvākajiem radiem – Bēru dzimtas
Zlēku muižas īpašniekiem. J.E. fon Bēra tam piekrita, neskatoties uz to, ka
pati ieguldījusi līdzekļus muižas izveidošanā un Zlēku radinieki nebija
izmaksājuši ne kompensāciju par šiem izdevumiem, ne arī izveidojuši 75 000 poļu
florīnu kapitālu kā muižas ķīlas summu.
Pēc pilngadības sasniegšanas par Kabiles muižas īpašnieku kļuva Zlēku
līnijas pārstāvis Ulrihs Georgs fon Bērs. Viņš bija dēls Hermanam
Frīdriham fon Bēram (1717 – 1749), kura tēvs, Zlēku muižas īpašnieks un
Piltenes prezidents Ulrihs fon Bērs (1669 – 1749) savukārt bija brālis jau
minētajam Oto Frīdriham fon Bēram. Šajā laikā notiekošā bijušo lēņu muižu
reforma, kas tās pārvērta par dzimtsīpašumiem, skāra arī Kabili. Pret 6000
dālderu samaksu U.G. fon Bērs Kabili atbrīvoja no mantojamā ķīlu īpašuma
statusa, un 1777.gadā Kabile beidzot kļuva par dzimtsmuižu.
Ulriham Georgam fon Bēram (1745 – 1813) bez Kabiles piederēja arī Zlēku,
Planicas, Siles, Abavas, Višļu muižas. Viņš bija precējies ar Benignu Amāliju
Luizi fon Noldi (1758 – (1813) no Kalētu muižas. Abi laulātie mira vienā,
1813., gadā, neatstājot pēcnācējus, bet muiža jau 1806.gadā pirkšanas ceļā bija
pārgājusi viņu audžu meitas un tās vīra rokās. Tā bija Anna Amālija Benigna fon
Nolde, kura bija precējusies ar Tukuma apriņķa muižniecības maršalu grāfu Heinrihu
Dītrihu Vilhelmu fon Keizerlingu (1775 – 1850). Viņa mantinieki 1854. gadā
Kabili pārdeva Blīdenes muižas īpašniekam ģenerālmajoram firstam Oto
Andreasam Līvenam (1798 – 1856). Firsta mantinieki, kas kopīgi pārvaldīja
muižu, tikai 1883. gadā vienojās par to, ka muižu pārņem firsta Oto Līvena dēls
Georgs (1846 – 1909). Firstam Georgam Līvenam kopā ar brāļiem, Blīdenes
īpašnieku Leo Līvenu un Pelču īpašnieku Mihaelu Līvenu, piedrēja arī Zentenes
un Balgales muiža. Viņš bija Kurzemes bruņniecības zemes pilnvarotais no 1903.
gada līdz pat savai nāvei. Pēdējā Kabiles muižas īpašniece bija atraitne Valērija
Līvena, dzimusi baronese fon der Reke (1863 – 1938), kura muižu zaudēja
agrārās reformas gaitā 1920.gadā. Kabiles muižas īpašumu sadalīja, un līdz
1923.gadam Kabiles muižas un Mazo centru apsaimnieko sīkzemnieki. (izmantots teksts no kabile.lv)
Līdz
2003. gadam muižas kompleksa ēkās veica dažādas publiskas funkcijas – tur
bijusi slimnīca, pasts, muzejs, bibliotēka, kultūras nams utt. No 2003. līdz
2017. gadam Kabiles muižas kungu māja un virtuves māja tika pamestas, līdz tās
iegādājās ēku tagadējais īpašnieks.. 2017. gada beigās tika izveidota Kabiles
muižas vīna darītava, kas kopā ar īpašnieku uzsākusi muižas restaurācijas
darbus. 2018. gadā veikta brandvīna brūža ēkas fasāžu un logu restaurācija,
2019. gadā pabeigta kungu mājas pagraba stāva restaurācija un uzsākta kungu
mājas fasāžu un logu restaurācija. Vīna darītava ir arhitektes, arhitektūras
doktores Agates Eniņas un tāllēcējas, olimpisko spēļu dalībnieces Laumas Grīvas
lolojums.
Adrese: Kuldīgas novads, Kabiles pagasts
.JPG)
.JPG)
.JPG)
