Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta Airītēs

                                                (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pie „Airītēm” 1919. gada 6. martā Atbrīvošanās cīņu laikā par Latvijas brīvību un neatkarību krita pulkvedis Oskars Kalpaks, kapteinis Nikolajs Grundmanis, virsleitnants Pēteris Krievs un leitnants Johans Hanss Šrinders. 1930-tajos gados, atdarinot latviešu nacionālos celtniecības elementus tika izveidota muzeja sēta (arhitekts - pulkvedis, Atsevišķās (studentu) rotas kareivis Artūrs Galindoms). 1936. gada 6. septembrī tika atklāts Oskara Kalpaka piemiņas muzejs. Padomju okupācijas gados muzeju un piemiņas ansambli likvidēja.  Saldenieks Imants Andersons, bijušais autorallists, joprojām atceras 1987. gada rudeni, laiku īsi pirms Atmodas, kad ļaudis jau sāka atklāti likt ziedus Airītēs, Kalpaka piemiņas vietā Zirņu pagastā. Toreiz Saldus rajona Komunistiskās partijas komitejas 1. sekretārs bija Augusts Brigmanis, tagadējais Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs. „Tuvojoties 18. novembrim, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, A. Brigmanis norīkoja „Saldus Lauktehnikas” šoferus uz ceļa un piemiņas vietām sagāzt kūtsmēslus,” 2002. gada 28. septembrī laikrakstā „Zemgales Ziņas” rakstījis Andersons. Pēc viņa vārdiem, Brigmanis pavēlējis „toreizējam Lauktehnikas pārvaldniekam Zigfrīdam Dzirnem, lai autotransporta priekšnieks Arvīds Sviķis norīko šoferus vest uz piemiņas vietu kūtsmēslus”. Tā kā Sviķis neklausījis, atrasti citi pakalpiņi, bet Brigmanis no dienesta auto esot vērojis, lai „buldozeri kārtīgi „apstrādā” piemiņas vietu”.

Pēc atjaunošanas muzejs no jauna tika atklāts 1990. gada 11. novembrī. Kopš 2007.gada O.Kalpaka muzejs un piemiņas vieta Airītes ir Latvijas Kara muzeja struktūrvienība. 2007. gada 23. novembrī muzeja ēku nopostīja ugunsgrēks un O. Kalpaka muzejs tika slēgts. 2010. gadā muzeja ēku atjaunoja.

Adrese: Saldus novads, Zirņu pagasts, "Airītes"

 

Jaunsvirlaukas muiža (Neubergfried)

                                          (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                         (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 
Svirlaukas muiža 1566.gadā tika atdota hercoga Gotharda Ketlera sievai, vēlāk izveidota Staļģenes muiža, 1624.gadā novadā minēta Valmes muiža, 1676.gadā - Ķīšu muiža, 17.gadsimta beigās arī Superdentes, Ķīļu, Kampusa un Meijera muižas. 1693.gadā izveidoja Jaunsvirlaukas muižu.

20.gadsimta sākumā Jaunsvirlaukas un Vecsvirlaukas pagastā bija Jaunsvirlaukas, Franksesavas, Staļģenes, Kulpju, Biļļu, Ciemaldu, Salgales, Vecsvirlaukas, Superdentes, Dandāles, Siera, Jaunā, Bomju muižas, Īslīces, Valmju pusmuižas. Lielākā daļa no tām bija kroņa muižas. 

19. gadsimta vidū Jaunsvirlaukas muižā, bēgot no cara represijām, bija izveidojies tā laika lietuviešu tautas kultūras darbinieku centrs, atmodas laika domubiedru kopa, kuras materiālais atbalstītājs bija Jaunsvirlaukas muižas nomnieks, ārsts un nacionālās kultūras mecenāts Petrs Smuglevičs. Zināmākie no lietuviešu kultūras dižgariem, kuri vairākus gadus dzīvojuši Jaunsvirlaukā, bijuši - lietuviešu zinātnieks, folklorists un dzejnieks Simons Daukants; viņa draugs un skolnieks Mikolajs Akelaitis; kā arī lietuviešu studenti no Tērbatas un Pēterburgas. Lietuviešu kultūrā Daukanta personībai esot tāda pati vieta kā Rainim un Baronam latviešu kultūrā. Vēsturnieki ir izpētījuši, ka tieši Jaunsvirlaukā kaimiņu tautas nacionālās kultūras pamatlicēji kādu laiku ir jutušies neatkarīgi no spaidiem un vajāšanas, un tieši Latvijas teritorijā viņiem varētu būt dzimusi ideja par brīvas, neatkarīgas no aristokrātiskā un reliģiskā konservatīvisma Lietuvas valsts izveidošanu. (no jelgavasnovads.lv)

 

Adrese: Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts