Bučauskas pareizticīgo baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Bučauskas pareizticīgo draudze tika izveidota 1851. gada martā. Sākotnēji dievkalpojumi notikuši kādā mājā, kas atradusies Bučauskas muižā. Draudzes locekļi uzreiz sākuši domāt par dievnama celtniecību un jau 1851. gada 12. jūnijā no muižas īpašnieka tika nopirkts gandrīz 2000 kvadrātmetru liels zemesgabals baznīcas būvēšanai. 1851. gadā tika piešķirts arī zemesgabals pareizticīgo kapiem. Taču uzsākt mūra baznīcas celtniecību izdevās tikai 20 gadus vēlāk. Par Bučauskas baznīcas projekta autoru kļuva izcilais latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Baznīca ar zvanu torni tika uzcelta 1873.gadā. Tā būvēta no vietējiem šķeltiem laukakmeņiem, bet velves, stūri, dzegas, logu un durvju ailes veidotas no sarkaniem ķieģeļiem.

Padomju okupācijas gados baznīcas darbība tika pieklusināta. Tā atdzima ap 1991.gadu, kad Latvija bija atguvusi neatkarību.

 

Adrese: Madonas novads, Dzelzavas pagasts (koordinātes - 57.004390, 26.402599) 

 

Ķāķišķes vējdzirnavas (Kāķišķes vējdzirnavas, Sudmaļu vējdzirnavas)

 

                                                                    (2024.gada foto)

                                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1983.gada jūnijā laikraksts “Cīņa” raksta: “Ķāķišķes vējdzirnavu seši spārni mudīgi griezās vēl pirms pārdesmit gadiem. Jau 1959.gadā Z Eiduss jautāja vai nebūtu pareizi šo retumu ņemt valsts aizsardzībā, lai nākamās paaudzes varētu iepazīties ar pagātnes tehnikas pieminekli. Diemžēl ne samērā turīgai kolhoza vadībai, ne muzejiem nerūpēja dzirnu saglabāšana. Nu Ķāķišķē runā, ka pietiekot ar vienu stiprāku vēja pūtienu, lai dzirnu kādreiz grozāmais cekuls nokristu. Tādā gadījumā oriģinālajai celtnei nāktos piesiet trosi un piejūgt spēcīgu traktoru, lai apgāž. Citādi bez mices palikusi celtne trunēdama kļūtu bīstama garāmgājējiem. “

Lai gan vējdzirnavas tolaik vēl darbojās, 1960-1970os gados tām nomontēja visas iekārtas un atdāvināja Brīvdabas muzejam un Gaujas nacionālajam parkam vējdzirnavu atjaunošanai. “Cīņa” turpina rakstīt: “Tātad dzirnas iepriekšējā izskatā – ar spārniem – diezin vai ir iespējams atjaunot, taču var saglabāt 1889.gadā celtās unikālās būves korpusu. Sovhoza “Rucava” vadību gribētos aicināt parūpēties par kultūrvēsturisko būvi.”

Kā redzams fotogrāfijās, dzirnavu korpuss, lai gan caurumains un satrunējis, izdzīvojis vismaz līdz 2024.gadam. Tomēr 2026.gadā jau redzams, ka tās ir sabrukušas, palikusi tikai pamatne.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Rucavas pagasts (koordinātes -  56.190468, 21.176735 ) 

 

Abavas Velnakmens (Melderu Velna akmens, Baltā kroga Velnakmens, Kalnmuižas Velnakmens, Matkules Velnakmens)

 

                                                        (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Akmens atrodas Abavas ielejas dienvidu malā pie Kalnmuižas—Aizdzires ceļa netālu no Melderu mājām. Akmens virszemes daļai ir nošķelta elipsoīda forma, augstums — 2,1 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 18 m³. Abavas Velnakmens ir aizsargājams dabas piemineklis un kopš 1983. gada arī arheoloģijas piemineklis — sena kuršu kulta vieta. Pie akmens veikti arheoloģiskie izrakumi, atrasta agrā dzelzs laikmeta bronzas aproce.

 

Adrese: Tukuma novads, Kandavas pagasts (koordinātes - 57.018459, 22.687098 )