04.10.26

Bendzoles vējdzirnavas (Šķibes vējdzirnavas)

 

                                                           (Dzirnavas pirms to pārvietošanas)



                                                           (Dzirnavu nojaukšana 1935.gadā pirms to aizvešanas)


                                 (Dzirnavas uzstādītas Brīvdabas muzejā, fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Šķibes (Bendzoles) dzirnavas uz muzeju pārvestas jau 1935. gadā no Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta. Unikālas, jo pārstāv pašu senāko dzirnavu veidu Latvijā — tā dēvētās staba dzirnavas jeb bucenes (tā daudzviet Latvijā, visbiežāk Kurzemē, sauca būdu, mazu celtni vai šķūni). Tās balstās uz viena pamatīga koka staba, un pret vēju ir jāpagriež viss lielais koka dzirnavu korpuss, tāpēc tās mēdza salīdzināt ar mājiņu uz vistas kājas.

1935.gadā radās doma, ka ar skautu palīdzību varētu uzsākt vākt Latvijai nozīmīgus objektus Brīvdabas muzejam. Uz šo aicinājumu atsaucās arī Zemgales skauti. 1935.gada oktobra preses izdevums “Ugunskurs” publicē rakstu un fotogrāfijas: “Atrasts ir arī konkrēts objekts — tas ir 1834. gadā celtas dzirnavas Šķibes pagastā (Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimtenē), pie Bendzoles krogus. Par viņām jau ir interesējusies Pieminekļu valde, bet līdzekļu trūkuma dēļ vēl nav varējusi pārvest uz Brīvdabas muzeju. Arī Jelgavas skautiem vieniem tas būtu par smagu, jo, nerunājot par pārvietošanas darbu vien, par dzirnavām tagadējās īpašnieces prasa Ls 400. Bet nodaļas priekšnieks rod līdzdarbiniekus.
Jelgavas apriņķa lauku pašvaldību vecākais Dārznieka kungs sagādā dzirnavu atpirkšanas līdzekļus, ko uz viņa uzaicinājuma saziedo Jelgavas apriņķa pagastu vecākie un Jelgavas aizsargu pulka komandieris Ausmaņa kungs apsola aizsargu piedalīšanos dzirnavu nojaukšanā un transportēšanā.
Pāri Zemgales laukiem iet drausmīga lietus gāze, kad 13. jūnijā Bendzoles krogū ierodas tikko minētās personas kopā ar Pieminekļu valdes arhitektu P. Ārenta kungu, lai noslēgtu dzirnavu pārdošanas līgumu.
Nojaukšanas darbus nolemj sākt sestdien, jo Ārenta kungs paliek tepat uzmērīšanas un sanumurēšanas darbu veikšanai. Aizsargu komandieris Ausmaņa kungs nokārto aizsargu zirgu šķūtis uz 20. jūniju dzirnavu pārvešanai uz Lāču staciju.
Jelgavas skauti jau uzcēluši teltis dzirnavu tuvumā un raujas ap dzirnavu spārnu nolaišanu. Darbs ir smags un bailīgs, jo spārnus saturošais ass gals ir satrūdējis, bet lielie spārni jānoņem uzmanīgi, lai nesalauztu latiņu režģus. Tikai tumšā vakarā pārtrauc darbus. Ir pagūts tikai noņemt 3 spārnus un izvākt iekšējo iekārtu.
Svētdienas rītā, saulītei lecot, atkal visi ir kājās un darbi turpinās. Arī pēdējais spārns tiek noņemts bez vainas. Ātri nojauc jumtu, bet nākošie svarīgie uzdevumi ir dzirnakmeņu (3 tonnas!) izcelšana un nolaišana zemē un lielā zobrata nomontēšana no spārnu ass. Darbi atkal velkas lēni, jo viss ir ļoti smags, ko pārvietot var vienīgi ar ceļamiem trīšiem. Piedevām arī laiks sāka spītēt, jo saceļas reizēm īsts viesulis, padarot strādāšanu augstajās dzirnavās vēl grūtāku un bīstamāku. Aizsargi ar skubu cenšas noņemt vismaz apšuvumu, taču arī tas pretojas. Dēļi ir vienlaidu pa visiem 3 stāviem, piedevām savstarpēji viens otrā salaisti un pa virsu ar latām nonagloti.  Pievakarē gan nu ir tik tālu, ka varētu sākt jaukt dzirnavu stāva skeletu, bet atkal jauns šķērslis: dzirnavām visa sānu
konstrukcija no smagiem baļķiem ir būvējot vispirms samontēta kopā uz zemes kā masīvs režģots rāmis un tad viss kopā uzvilkts augšā un nostiprināts. Pa atsevišķiem baļķiem nemaz nav iespējams dzirnavas izjaukt, bet lai atvienotu un nolaistu lejā veselus dzirnavu sānus, vajag lielākus sagatavošanas darbus. Šovakar tas nav iespējams un aizsargi un daļa skautu dodas uz mājām.
Nākošās dienas Ārenta kungs ar Jelgavas skautiem dabū pārvarēt arī šo smagumu, kaut arī, lai nojaukšanu laikā nobeigtu, ir jāstrādā arī pa vasaras nakts pakrēslu. «Smagais rieksts» tomēr ir pārkosts un dzirnavas kokus uz tuvējo staciju pārved Šķibes pagasta aizsargi.”

Arī 1935.gada laikraksts “Rīts” raksta par šo notikumu: “Jelgavas apriņķa pagastu vecākie nopirkuši no Šķibes pagasta Bendzoles māju saimnieces Katrīnes Kutkevičs šo māju 150 gadus vecās vēja dzirnavas. Vakar Jelgavas apriņķa vecākais Dārznieks, apriņķa pagastu vārdā vēsturiskās dzirnavas uzdāvinājis Kultūras
fondam uzstādīšanai Brīvdabas muzejā. Dzirnavas jau nojauc Šķibes pagasta aizsargi, skauti un zemturi pēc arhitekta Ārenta plāna. Kultūras fonda lietpratēji atzinuši, ka Šķibes dzirnavas ir rets seno latviešu celtniecības paraugs. Ilgus gadus dzirnavas kalpojušas Zemgales lauksaimniecībām, to starpā arī ministru prezidenta K. Ulmaņa iemīļotās atpūtas vietas vecsaimniecības Ezerkleišu vajadzībām. Šķibes dzirnavās labību maluši arī ministru prezidenta vecāki.”

 

Adrese: oriģinālā vieta +/- 56.621095, 23.419328

            mūsdienu vieta - Brīvdabas muzejā Rīgā  

 

 

Ainaži, Miķelsonu dzimtas māja

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Skaistā, no akmens un pašu ražotiem ķieģeļiem 19.gadsimta beigās celtā ēka “Jaundzirnas” bija kuplās Miķelsonu dzimtas īpašums. Māja atrodas blakus dzelzceļa stigai un bākai. 1941.gadā no šejienes uz Sibīriju izsūtīja saimniekus Jāni Miķelsonu, viņa sievu Elvīru un meitu Lilitu. Savulaik aiz mājas slējušās akmens vējdzirnavas un motordzirnavas, kas piederēja Jāņa tēvam Miķelim Miķelsonam. Dzirnavas tika sagrautas Pirmā pasaules kara laikā. Bet dzīvojamā ēka saglabājusies tieši tāda, kāda tā bija pirms 100 gadiem.

 

Adrese: Ainaži, Valdemāra iela 27 

 

Ainaži, muižas dārznieka māja

 


                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

20.gadsimta sākumā šī ēka ir speciāli celta kā muižas dārznieka dzīvojamā māja un piederēja muižai. 1920.gadā namiņš pārgāja Ainažu īpašumā un kad 1926.gadā Ainaži ieguva pilsētas tiesības, tur darbojās Ainažu pirmā banka. Pēc padomju okupācijas bankas darbība tika pārtraukta. Bet tur dzīvojošais bankas direktora brālis Bruno Nesaule izsūtīts uz Sibīriju. Ēku sadalīja dzīvokļos. Pēc neatkarības atgūšanas tas ir privātīpašums.

 

Adrese:  Ainaži, Valdemāra iela 48