(Dzirnavas pirms to pārvietošanas)
(Dzirnavu nojaukšana 1935.gadā pirms to aizvešanas)
(Dzirnavas uzstādītas Brīvdabas muzejā, fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)
Šķibes (Bendzoles) dzirnavas uz muzeju pārvestas jau 1935. gadā no Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta. Unikālas, jo pārstāv pašu senāko dzirnavu veidu Latvijā — tā dēvētās staba dzirnavas jeb bucenes (tā daudzviet Latvijā, visbiežāk Kurzemē, sauca būdu, mazu celtni vai šķūni). Tās balstās uz viena pamatīga koka staba, un pret vēju ir jāpagriež viss lielais koka dzirnavu korpuss, tāpēc tās mēdza salīdzināt ar mājiņu uz vistas kājas.
1935.gadā radās doma, ka ar skautu palīdzību varētu uzsākt
vākt Latvijai nozīmīgus objektus Brīvdabas muzejam. Uz šo aicinājumu atsaucās
arī Zemgales skauti. 1935.gada oktobra preses izdevums “Ugunskurs” publicē
rakstu un fotogrāfijas: “Atrasts ir arī konkrēts objekts — tas ir 1834. gadā
celtas dzirnavas Šķibes pagastā (Ministru prezidenta K. Ulmaņa dzimtenē), pie Bendzoles
krogus. Par viņām jau ir interesējusies Pieminekļu
valde, bet līdzekļu
trūkuma
dēļ
vēl
nav varējusi
pārvest
uz Brīvdabas
muzeju.
Arī
Jelgavas skautiem vieniem tas būtu
par smagu, jo, nerunājot
par pārvietošanas
darbu vien, par dzirnavām
tagadējās
īpašnieces
prasa Ls 400. Bet
nodaļas
priekšnieks rod līdzdarbiniekus.
Jelgavas apriņķa lauku pašvaldību vecākais Dārznieka kungs sagādā dzirnavu
atpirkšanas līdzekļus, ko uz viņa uzaicinājuma saziedo Jelgavas apriņķa pagastu
vecākie un Jelgavas aizsargu pulka komandieris Ausmaņa kungs apsola aizsargu
piedalīšanos dzirnavu nojaukšanā un transportēšanā.
Pāri Zemgales laukiem iet drausmīga lietus gāze, kad 13. jūnijā Bendzoles krogū
ierodas tikko minētās personas kopā ar Pieminekļu valdes arhitektu P. Ārenta
kungu, lai noslēgtu dzirnavu pārdošanas līgumu.
Nojaukšanas darbus nolemj sākt sestdien, jo Ārenta kungs paliek tepat uzmērīšanas
un sanumurēšanas darbu veikšanai. Aizsargu komandieris Ausmaņa kungs nokārto
aizsargu zirgu šķūtis uz 20. jūniju dzirnavu pārvešanai uz Lāču staciju.
Jelgavas skauti jau uzcēluši teltis dzirnavu tuvumā un raujas ap dzirnavu
spārnu nolaišanu. Darbs ir smags un bailīgs, jo spārnus saturošais ass gals ir
satrūdējis, bet lielie spārni jānoņem uzmanīgi, lai nesalauztu latiņu režģus.
Tikai tumšā vakarā pārtrauc darbus. Ir pagūts tikai noņemt 3 spārnus un izvākt
iekšējo iekārtu.
Svētdienas rītā, saulītei lecot, atkal visi ir kājās un darbi turpinās. Arī
pēdējais spārns tiek noņemts bez vainas. Ātri nojauc jumtu, bet nākošie
svarīgie uzdevumi ir dzirnakmeņu (3 tonnas!) izcelšana un nolaišana zemē un
lielā zobrata nomontēšana no spārnu ass. Darbi atkal velkas lēni, jo viss ir ļoti
smags, ko pārvietot var vienīgi ar ceļamiem trīšiem. Piedevām arī laiks sāka
spītēt, jo saceļas reizēm īsts viesulis, padarot strādāšanu augstajās dzirnavās
vēl grūtāku un bīstamāku. Aizsargi ar skubu cenšas noņemt vismaz apšuvumu, taču
arī tas pretojas. Dēļi ir vienlaidu pa visiem 3 stāviem, piedevām savstarpēji
viens otrā salaisti un pa virsu ar latām nonagloti. Pievakarē gan nu ir tik tālu, ka varētu sākt
jaukt dzirnavu stāva skeletu, bet atkal jauns šķērslis: dzirnavām visa sānu
konstrukcija no smagiem baļķiem ir būvējot vispirms samontēta kopā uz zemes kā
masīvs režģots rāmis un tad viss kopā uzvilkts augšā un nostiprināts. Pa
atsevišķiem baļķiem nemaz nav iespējams dzirnavas izjaukt, bet lai atvienotu un
nolaistu lejā veselus dzirnavu sānus, vajag lielākus sagatavošanas darbus.
Šovakar tas nav iespējams un aizsargi un daļa skautu dodas uz mājām.
Nākošās dienas Ārenta kungs ar Jelgavas skautiem dabū pārvarēt arī šo smagumu,
kaut arī, lai nojaukšanu laikā nobeigtu, ir jāstrādā arī pa vasaras nakts
pakrēslu. «Smagais rieksts» tomēr ir pārkosts un dzirnavas kokus uz tuvējo
staciju pārved Šķibes pagasta aizsargi.”
Arī 1935.gada laikraksts “Rīts” raksta par šo notikumu:
“Jelgavas apriņķa pagastu vecākie nopirkuši no Šķibes pagasta Bendzoles māju
saimnieces Katrīnes Kutkevičs šo māju 150 gadus vecās vēja dzirnavas. Vakar
Jelgavas apriņķa vecākais Dārznieks, apriņķa pagastu vārdā vēsturiskās
dzirnavas uzdāvinājis Kultūras
fondam uzstādīšanai Brīvdabas muzejā. Dzirnavas jau nojauc Šķibes pagasta
aizsargi, skauti un zemturi pēc arhitekta Ārenta plāna. Kultūras fonda
lietpratēji atzinuši, ka Šķibes dzirnavas ir rets seno latviešu celtniecības
paraugs. Ilgus gadus dzirnavas kalpojušas Zemgales lauksaimniecībām, to starpā
arī ministru prezidenta K. Ulmaņa iemīļotās atpūtas vietas vecsaimniecības
Ezerkleišu vajadzībām. Šķibes dzirnavās labību maluši arī ministru prezidenta
vecāki.”
Adrese: oriģinālā vieta +/- 56.621095, 23.419328
mūsdienu vieta - Brīvdabas muzejā Rīgā



