1922.gadā dzirnavas piešķirtas Jūlijam Šīmanim. 1942.gada presē lasāms, ka īpašniece ir Alīde Šīmane.
Adrese: Preiļi, Daugavpils iela 62
01.10.26
Preiļu ūdensdzirnavas (Saknes ūdensdzirnavas)
Adrese: Preiļi, Daugavpils iela 62
29.09.26
Preiļu kapela
.JPG)
Preiļu muižas parkā ir apaļa mūra kapela. To uzcēla 1817. gadā par Preiļu grāfa Jozefa Heinriha Borha līdzekļiem, kuram apkārtnē piederēja vairāk par 10 muižām. 1817. gada 20. septembrī vietējais dekāns Skibņevskis to iesvētīja. Kapela ir 13 metrus gara, 13 metrus plata un 12 metrus augsta. Pie galvenās ieejas ir 7 pakāpienu akmens trepes. Kapelai ir 4 kolonnas, virs kolonnām bija Dieva godības atveidojums (trijstūris ar Dieva "aci" vidū). Jumts bija klāts ar skārdu, uz jumta koka lode ar dzelzs krustu. Durvis - koka ar tumšu krāsojumu. Četri logi, kieģeļu grīda un koka griesti. Baznīcas zvans bija iekārts augstā liepā. Kapela nebija iežogota. Uz altāra bija 6 fajansa vāzes (taisītas Parīzē) ar mākslīgiem ziediem. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa saimes locekļu apglabāšanai. Kapenēs stikla zārkos tika guldīti Borhu dzimtas aizgājēji.
1919. gadā komunisti apgānīja Preiļu kapelu. No tās izsvieda kapelas iekārtu un ierīkoja klubu "Bļiže k svetu" ("Tuvāk gaismai"), kura uzraksts bija uzkrāsots uz kapelas fasādes. Tika atlauztas un izpostītas Borhu kapenes pagrabstāvā. Kapelā notika propagandiski pasākumi un balles.
1920. gadā kapelu atdeva baznīcas rīcībā. Tika atjaunots altāris un notika dievkalpojumi. Katru jūlija pirmo svētdienu no baznīcas līdz kapelai gāja procesija. Pēc 2. pasaules kara ēku vēlreiz izdemolēja un tā netika izmantota.
1995. gadā Preiļu Romas katoļu draudze atjaunoja īpašumtiesības uz kapelu un arī tagad gādā par tās uzturēšanu kārtībā. Tika uzlikts jauns skārda jumts un krusts, ielikti jauni logi un durvis.
2005. gadā pensionēts ārsts Eduards Upenieks ziedoja 32,000 ASV dolārus Preiļu kapelas atjaunošanai. Kapelā tika uzstādīts jauns altāris, ko darinājis Bērzgales amatniecības skolas absolvents Andris Prikulis. Kapelā darbojas izstāžu zāle.
Adrese: Preiļu novads, Preiļi, Raiņa bulvāris 23
Preiļu katoļu baznīca
Pirmā baznīca Preiļos tika uzcelta ap 1771.gadu. Kad pienāca laiks to remontēt, tika nolemts, ka labāk būtu būvēt jaunu. Jaunās Preiļu baznīcas celtniecība tika pabeigta 1886. gadā. Tā ir 28 m gara un 31 m plata celtne ar skārda jumtu, celta no pelēkiem laukakmeņiem, tornis ir 30 m augsts. Ap baznīcu ir dārzs, ko ieslēdz akmens mūra žogs. Dārza abos stūros ir divas nelielas kapelas. Tornī atrodas trīs zvani. "Svētais Pēteris" – lielais zvans, "Svētais Francisks" – vidējais un "Svētā Terēzija" – mazais zvans. Baznīca paredzēta 1200 dievlūdzējiem.
Adrese: Preiļu novads, Preiļi, Tirgus laukums 11
Popes luterāņu baznīca
Par Popes baznīcas cēlāju tiek uzskatīta barona Ulriha Johana fon Bēra atraitne Luīze Šarlote fon Bēra, kura pirms pārcelšanās uz Ances muižu likusi no savā saimniecībā dedzinātiem ķieģeļiem Popē uzcelt baznīcu. Pamati ielikti 1771.gadā. Popes baznīca iesvētīta 1786. gada 7. oktobrī.
Baznīca ir apmesta un balsināta vienjoma akmens – ķieģeļu garenbūve ar trapecveida altārdaļu, plānā izvirzītu kvadrātisku torni ar barokālu smaili.
1879. gadā ēka un tās iekārta, tai skaitā altāris, kapitāli pārbūvēta. Barons Kārlis Johans fon Bērs licis baznīcu pārbūvēt, ierīkojot labajā pusē īpašus sēdekļus muižniekiem un arī atsevišķu ieeju. Šī ieeja aizmūrēta un sēdekļi izņemti Latvijas brīvvalsts laikā.
Virs ieejas uz koka stabiem balstīta ērģeļu lukta ar puslokā izvirzītu vidusdaļu. 1898. gadā iebūvētas firmas „E.F. Walcker & Co” ērģeles.
Nākamais remonts notika 1936. gadā. 1987. gada rudenī tika nomainīts baznīcas jumta segums, bet 2004. gadā tika nomainīti torņa logi.
Adrese: Ventspils novads, Popes pagasts, Pope (koordinātes - 57.402490, 21.857518 )
Abonēt:
Ziņas (Atom)