Paplakas skola

 

                                                                    (2019.gada foto)

                                                             (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Pirmā skola Paplakā atvērta 1848. gadā. Jauna ēka iesvētīta 1878. gadā. 1960-os gados Paplakas armijas ciematā atvēra vidusskolu ar krievu mācību valodu. Man pagaidām nav izdevies noskaidrot, kurā vietā bija tā pirmā skola. Pēc aprakstiem nav saprotams vai tā ir bijusi cita ēka jeb tā pati, kura vēlāk nonākusi armijas ciemata pārziņā.

1882.gada “Mājas viesis” raksta par Paplaku: “Paplakas glīti apkoptā muiža stāv it patīkamā vietā, liels un jauks parks to grezno visapkārt. Jaunais, glītais skolas nams te atrodas kādas dziļas, kupliem lapu kociņiem apaugušas gravas malā. Pa vasaru šo gravas vietu putniņu mīlīgās balsītes un īpaši jauka lakstīgalu pogošana ļoti pacilā. Dziļā lejā tek upīte Melnupe, kura vēlāk ar Bārtas upi savienojas. Uz šīs gravas augstās drīz ietaisīs kapsētu, ko tad mīļas rokas pušķos kroņiem un puķēm.”

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Virgas pagasts, Paplaka (koordinātes - 56.457922, 21.445763 ) 

 

Vecpils katoļu baznīca

 

                                                                  (1930-to gadu foto)

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

                                                            (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1971.gadā Vecpils baznīcu un mācītājmājas vietu apmeklējis novadpētnieks Žanis Skudra. Viņš sastop baznīcas kopēju, kurš viņam visu izrāda: „Te bija mācītājmuiža," saka saimnieks, „lūk, šinī dīķī tepat pāri ceļam pie baznīcas mācītājs ar vārītiem zirņiem baroja karūsas. Te bija laipas. Kā te tagad izskatās!" Tagad dīķis galīgi piesārņots, tanī sasviesti atkritumi. Mācītājmāja kopā ar citām mācītājmuižas ēkām noplēsta kolhoza laikā. Mācītājmuižai bijis 80 ha zemes, 8 zirgi, 18 govis. Pirms 10 gadiem baznīcas dakstiņu jumts apmainīts pret šīfera jumtu. Dienvidpusē aug lielas lapegles un baznīcas galā ļoti resna liepa. Pie baznīcas apglabāts prāvests, kas te nokalpojis 25 gadus. Uz viņa pieminekļa: Jānis Dauģis 1883.1. IV — 1944.19.XI.
Šī Vecpils katoļu baznīca celta 16. gadsimtā kā luterāņu baznīca un saukta par Sv. Labrenča baznīcu. Vēlāk ar poļu valdnieka Stefana Batorija lēmumu tā atdota katoļiem. Vecpils pils nodedzināta 1905. gadā. Parkā starp pili un baznīcu esot veci kapi, kuros dziļas gravas ar resniem ozoliem. Tagad domājot kapsētu iznīcināt, kaut arī dažus kapus tur vēl kopjot, un tur ierīkot dejas laukumu. Tur gravā bijis arī strautiņš, bet, kad upe izbagarēta, tas izsīcis. Tālāk uz ziemeļiem, kur tas koku pudurītis, stāsta saimnieks, tur esot jaunie kapi.”

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vecpils pagasts, Vecpils (koordinātes - 56.631279, 21.495605 ) 

 

Vecpils muiža (Altenburg)

                                                                 (Muižas pils senāk)

                                                (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto - pārvaldnieka māja)

 

Vecpils muižas pils līdz mūsdienām nav saglabājusies. 1905.gadā tā nodedzināta, bet Otrā pasaules kara laikā pilnībā nopostīta. Saglabājusies māja “Ozolkalni” – muižas pārvaldnieka māja jeb “Sarkanais ērberģis”. Saglabājies parks. Piederēja grāfiem Keizerlinkiem.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vecpils pagasts, Vecpils (koordinātes - 56.638470, 21.480106 )