Lieltirgotāja Braunšveiga nams atradās Rēveles ielā (Burtnieku ielā 4) un ir pirmā privātā divstāvu mūra ēka pilsētā, kas celta pēc postošā 1747. gada ugunsgrēka. Ēkas izskats liecina par piederību baroka laikam: mansarda jumts, kurš bija iesegts ar glazētiem melniem dakstiņiem, volūtām dekorēti jumta logi, fasāžu krāsojums ar izceltām detaļām. Lai arī Limbažus bija skārušas klasicisma vēsmas, konservatīvais ēkas īpašnieks laikam bija izvēlējies celt namu, kura veidols tradicionāli tika uzskatīts par pārticības simbolu. Nama iekštelpu apdarē ļāvies pilnīgai savu sapņu piepildīšanai. Ēkas mansarda - otrajā - stāvā bija iekārtotas divas greznas telpas ar bagātīgu polihromu jeb daudzkrāsainu sienu un griestu krāsojumu. Viena reprezentācijas zāle atradās ielas fasādes centrālajā mezonīnā jeb jumta izbūvē, otra – blakus - pa visu austrumu spārnu. Mūsdienās ēkas sienu gleznojumi atzīti par valsts nozīmes mākslas pieminekli. Nama interjeriem atbilda arī galdniecības izstrādājumi. Durvju vērtnēm veidotie kokgriezumi liecina par piederību rokoko laikmetam.
19. gadsimta vidū namu par 2400 rbļ. no kāda Henšela atraitnes atpirka Limbažu rāte. Līdz ar to šo namu Limbažu vēsturē var uzskatīt par pirmo pilsētas Rātsnamu. Savulaik lepnais nams diemžēl jau bija nonācis pavisam bēdīgā stāvoklī – ar cauru jumtu. Pēc iegādes Rāte secinājusi, ka tam pat draud sabrukšana, tāpēc pilsētas budžetā paredzēja līdzekļus vērienīgiem remontdarbiem un noslēdza līgumus ar pilsētas meistariem. Bija ieplānots no jauna iesegt jumtu, izmantojot vecos un piemeklējot jaunus dakstiņus, salabot un nokrāsot dzegu un cokolu, nomainīt, sastiklot logus, pagrabstāvā iekārtot dzīvokli un veikt vēl citus, sīkākus darbus. Remonta laikā mansarda telpās izlauza sienu, izveidojot jaunas durvju ailes, vienā no tām ielika kaltas metāla vērtnes ierīkojot seifu, aizkrāsoja un aiznagloja iepriekšējā gadsimtā Limbažu krāsotājmeistaru radītos sienu gleznojumus. Jumtus pielaboja ar dakstiņiem, kas iegūti no nojaucamām ēkām, bet 20. gadsimta sākumā to nomainīja, uzliekot skārda segumu. Jau pēc iegādes rāte ēkas daļu izīrēja skolas vajadzībām. 1930. gados ēkā atradās J. Paucīša tipogrāfija. Vēlākajās pārbūvēs namā palika vairs tikai viena oriģinālā durvju vērtne, bet gleznojumus pārklāja vairāki desmiti krāsu slāņu. 20. gadsimta 80. gados namā veica apjomīgus izpētes darbus, un pēc neilga laika uzsāka arī grezno interjeru restaurāciju.
Adrese: Limbaži, Burtnieku iela 4
