Vilkupes ūdensdzirnavas

 

                                                      (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

 Īpašnieks 1920-os -1930-os gados Jānis Brunners.

“Austrālijas latvietis” 2007.gadā raksta: “Svētdien Aknīstes pilsētas lauku teritorijas Vilkupes kapsētas sakopšanas talka izvērtās neparasta ar stāstījumiem par divām senām kapu vietām. Kapsētas sakopšanas talkā piedalījās dažādu gadagājumu ļaudis, kopskaitā 50, un visi ar lielu interesi ieklausījās gan talkas vecākās dalībnieces 83 gadus vecās Ausmas Kovaļevskas atmiņu šķetinājumā, gan Aknīstes vidusskolas skolotājas un novadpētnieces Aijas Voitiškes pārdomās. Par Vilkupes kapsētu ļaudis runā, ka tā esot sena kā pasaule. Atšķirībā no daudzām citām Latvijas lauku kapsētām šeit apbedījumi izpletušies abās pusēs lielceļam. Turklāt abas puses glabā vismaz pa vienam lielam noslēpumam. Sirmā, bet vēl žirgtā Ausmas kundze rāda uz kādu necilu, sūnām klātu kapakmeni labu gabalu aiz vecās kapličas. Izskatās, ka tas ir šūnakmens. "Jānoberž," īsi nosaka A. Kovaļevska. Kad tas izdarīts, ļoti skaidri izlasāms uzraksts: "Jānis Brunners, dzimis 1807. gada 20. maijā. Miris 1945. gada 8. novembrī.""lznāk, ka viņš nodzīvojis 138 gadus!" iesaucas kāda talciniece. Sirmgalve arī nosaka, ka vismaz skaitļi to liecinot. "Nedomāju, ka tajos laikos kāds būtu uzdrošinājies jokot ar uzrakstu uz kapakmens. Brunners bija Vilkupes dzirnavnieks. Šo kapakmeni uzgāju, staigājot pa kapiem. Kad 1940. gadā krievi nacionalizēja dzirnavas, man bija tikai sešpadsmit gadu," teic Ausmas kundze, piebilstot, ka par Brunneriem vairāk zinot Milda Vēvere, kas tagad dzīvo Jēkabpilī un rudenī svinēs 94. dzimšanas dienu. Kad uzmeklēju M. Vēveri, viņa stāsta: "Brunners bija kārtīgs cilvēks, šņabi nedzēra, labi saimniekoja. Viņam bija trīs dēli, bet visi jau miruši. Tā kā mazbērnu nebija, tagad neviens nepateiks, vai tiešām Latvijā sasniegts tāds ilgdzīvošanas rekords."Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistikas datiem, šī gada sakumā Latvijā visvecākais cilvēks bija sasniedzis 114 gadus.”

Es tomēr domāju, ka uz kapakmeņa ir kļūda kādā no gadskaitļiem. 

 

Adrese: Jēkabpils novads, Aknīstes pagasts (koordinātes - 56.125312, 25.832164 ) 

Zaļenieku vecā kapliča

 

                                                 (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

  

Tā ir 19.gadsimta vidus būve un atrodas Zaļenieku kapos. Reģiona nozīmes kultūras piemineklis.

 

Adrese: Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki (koordinātes +/- 56.530983, 23.496627 ) 

Zaļenieku vecā aptieka

                                                         (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

 

Ēkā sākotnēji bijusi aptieka, bet padomju okupācijas gados – pasta kantoris. Mūsdienās – privātīpašums.

 

Adrese: Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki (koordinātes - 56.530983, 23.495578) 

 
 

Līvānu pareizticīgo baznīca

 

                                                           (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pamatakmens Līvānu latviešu pareizticīgo draudzes baznīcas celtnei ielikts 1937. gada septembrī. Baznīcas celtniecība pabeigta 1939. gadā. Tā uzcelta par ticīgo līdzekļiem. Dievnams būvēts no betona pēc arhitekta Vladimira Šervinska (1894–1975) projekta. Iekšdarbi baznīcā toreiz netika pilnībā pabeigti, jo būvdarbu vadītājs bija repatriējies uz Vāciju.

Otrā pasaules kara laikā celtne tika stipri izpostīta, bet 60. gados tika norauts kupols un sagrauta zvanu torņa celtne. Padomju okupācijas laikā ēka bija bez saimnieka, to izmantoja gan gāzes saimniecība, gan patērētāju biedrība kā noliktavas telpas.
Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gadā Līvānu pareizticīgo draudzei tika atdots dievnams. Kopā ar savu garīdznieku tēvu Mihailu draudze savākusi vajadzīgos līdzekļus baznīcas atjaunošanai. 1999.gadā tika atjaunots kupols ar saglabāto, oriģinālo pirmskara baznīcas krustu.



Adrese: Līvānu novads, Līvāni, Preiļu iela 7

Līvānu katoļu baznīca

 

                                                              (20.gadsimta sākuma foto)

                                                                                  (Pēc Pirmā pasaules kara)

 

                                                                    (2020.gada foto)

                                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)
 

Pirms šīs baznīcas Līvanos bijušas vairākas citas katoļu baznīcas, no kurām pirmā celta 1678.gadā. Pašreizējā dolomīta mūra baznīca tika uzcelta prāvesta Jāzepa Godļevska kalpošanas laikā 1861. gadā. Kokmateriālus dievnama būvniecībai deva Krustpils pils barons Korfs, kam piederēja arī Līvānu muiža. Attīstoties rūpniecībai, Līvānos pieauga iedzīvotāju skaits un visi ticīgie nespēja ietilpt dievnamā, tāpēc ar draudzes locekļu un barona Korfa atbalstu prāvesta Vitālija Treibšo vadībā laika periodā no 1907. līdz 1908. gadam baznīca tika paplašināta, torņa abās pusēs piebūvējot 60 m² plašas telpas, piemērojot tās baznīcas kopējam stilam un interjeram. Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika sapostīta, bet tika atjaunota 1924. gadā prāvestu Vitālija Treibšo un Ādama Vizuļa vadībā. Baznīca ir 42 metrus gara un 20 metrus plata.

1936.gada 8.maija “Latgales vēstnesis” raksta: “Š. g. 3. maijā Līvānos, katoļu baznīcā iesvētīja jauniegādātās ērģeles. Ērģeļu iesvētīšanā piedalījās dziedone Skrūzmaņa kundze. Mācību teica dekāns St. Vaikulis. Ērģeles draudzei izmaksā Ls 5320. Uz priekšu domā pacelt augstāk baznīcas torni.”



Adrese: Līvānu novads, Līvāni, Baznīcas iela 17