(Vecā baznīca pirms pārbūves)
(Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)
Mazsalacas
baznīca, kura vecās aktīs dēvēta par Sv. Annas baznīcu, celta uz Salacas labā,
augstā krasta. Kad īsti baznīca celta — trūkst ziņu, bet domājams, ka jau 14. gadsimtenī
tā pastāvējusi kā Rūjienas blakus baznīca. Trūkst ziņu arī par tiem laikiem,
kad šis dievnams kalpojis katoļu draudzei. Zviedru kara laikā baznīca sapostīta
un ap 1697. gadu pēc zviedru karaļa Kārļa XI pavēles restaurēta un pārtaisīta.
Kā piemiņa no šiem laikiem palicis akmens ar karaļa vārda zīmēm, kas bija
iemūrēts virs vecās baznīcas ieejas durvīm. 1890.gadā baznīcu pārbūvējot, šo
akmeni noguldīja baznīcas pamatos. 1783.gada 21. jūlijā zibens iesper baznīcas
tornī un baznīca izdeg. 1784.gadā tā atkal atjaunota un par 5 asīm pagarināta. Tāda
tā stāvēja līdz 1890. gada 25. martam, kad vecā dievnamā notika beidzamā
dievkalpošana. Jau nākošā dienā ķērās pie baznīcas torņa nojaukšanas.
Pateicoties reti agram pavasarim, nojaukšanas darbi virzījās tik sekmīgi, ka
jau 18. aprīlī jaunai baznīcai varēja ielikt pamatakmeni. Lielo būvi nobeidza
vienā vasarā, tā ka tā paša gada 7. oktobrī jauno dievnamu jau varēja iesvētīt.
Tagadējo ērto krusta būvē gotiskā stilā celto baznīcu būvējis arhitekts Brauns.
Būvmateriālus — ķieģeļus, kokus un kaļķus dāvināja vietējie muižnieki, bet
zemnieki šos materiālus pieveda. Būves kapitāls saziedots no draudzes
locekļiem. Baznīcas smailais, ar tumšo skārdu klātais tornis ir 27 asis augsts
un tālu saredzams, tuvojoties Mazsalacai no visām pusēm. Vecā baznīca atstāta
kā altāra telpas. (“Mazsalaca”, 1927)
Adrese: Valmieras novads, Mazsalaca, Baznīcas iela 24