Jaunkārķu ūdensdzirnavas

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

 Kādu laiku ap 1920.-1930. gadiem dzirnavas piederēja Jānim Leitim.

 

Adrese: Valkas novads, Kārķu pagasts, Kārķi (koordinātes - 57.816606, 25.606784 ) 

Jaunsesavas skola

 

                                                (Fotografēts 2026.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

 Naudītes pagastā darbojušās vairākas skolas. Naudītes pamatskola dibināta 1882. gadā, tā atradās Dobeles - Īles ceļa malā. Skola tika sagrauta Otrā pasaules kara laikā, kad Naudītē risinājās smagas kaujas. Skola darbību atsāka 1945. gadā Pētervaldē. 3 km no Penkules robežas atradās Jaunsesavas pamatskola, kas celta cara laikos. Skolu likvidēja 20. gadsimta 60. gadu beigās. 1974. gadā slēdza arī skolu Pētervaldē. Līdz 1991. gadam bērni ar autobusiem tika vesti uz Bēnes vidusskolu.

 

Adrese: Dobeles novads, Naudītes pagasts, Jaunsesava (koordinātes - 56.517498, 23.159028 ) 

Ilūkstes jezuītu klosteris un baznīca

 

                                                              (Fotografēts ap 1910.gadu)

                                                                                 (Pēc Pirmā pasaules kara) 

                                                                  (Drupas 1940.gadā)

                                                                     (1955.gads - drupu saspridzināšanas laikā) 

                                       (2022.gads, foto no Latgales TV sižeta par atraktajiem pamatiem)

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

                                                                 (Baznīcas un klostera atrašanās vieta kartē)

 
 Ilūkstes bazilika, kura bijusi lielāka pat par Aglonas baziliku, līdz mūsdienām nav saglabājusies. Ir atrastas un iekonservētas tās pamatu atliekas. Klostera ēka ir saglabājusies un apskatāma.

Grāfi Plāteri-Zībergi 1675. gadā ielūdz jezuītu misionārus uz Ilūksti. Tie ar grāfu finasiālu atbalstu uzsāka novada rekatolizāciju. Tika dibināta skola, ģimnāzija, kā arī viena augstāka klase teātra mākslai. Jezuīti uzcēla klosteri un izveidoja iespaidīgu bibliotēku. 1690. gadā iesvētīta Svētā Marijas baznīca un Ilūkstes jezuītu misiju paaugstināja par ordeņa rezidenci.

1748. gada 30. septembrī ugunsgrēkā gāja bojā Ilūkstes koka baznīca ar koka klostera ēku. 1769. gadā tika pabeigta divtorņu mūra bazilika ar klostera ēku. Tā bija viena no lielākajām un greznākajām katoļu baznīcām Baltijā. Baznīca kopā ar pilsētas grezno centru gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, bet tās drupas 1955. gadā tika pilnībā saspridzinātas.

1921. gadā katoļi pārņēma 1806. gadā celto uniātu baznīcu, kur darbojas joprojām. Bijušās baznīcas drupām 2019. gadā piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Tām līdzās apskatāma ārēji necilā 18. gadsimta jezuītu klostera ēka.

Klosteris celts pēc jezuītu arhitekta Jakoba Ruofa projekta. Ēkas gaiteņus un mūku dzīvojamās celles sedz augsti krusta velvju pārsegumi. Ilūkste bija viens no nozīmīgākajiem jezuītu centriem Kurzemes – Zemgales hercogistē. Ēkā teju pilnībā saglabājies sākotnējais plānojums un šis ir viens no retajiem klostera kompleksiem, kas saglabājies Latvijā no 18. gadsimta. 

 

Adrese: Augšdaugavas novads, Ilūkste, Brīvības iela 6 

Ilūkstes katoļu baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1806., pēc citiem avotiem 1816. gadā par muižnieces Katrīnes Zībergas līdzekļiem. Tā tika nodota uniātiem. 1856.gadā, pēc citiem avotiem 1861. gadā baznīcu nodeva pareizticīgajiem, bet pēc Pirmā pasaules kara, 1921. gadā ar kanoniķa Franča Trasuna gādību dievnams pārgājis katoļiem un konsekrēts Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda godam.

Baznīca ir mūra celtne ar vienu vidēji augstu torni.

 

 Adrese: Augšdaugavas novads, Ilūkste, Vienības laukums 2 

 

Ilūkstes vecticībnieku lūgšanu nams

 

                                                       (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Lūgšanu nams ierīkots 1990-os gados, iegādājoties nepabeigtu jaunbūvi. Iesvētīts 1999. gadā.

Pārlasot agrāko laiku preses izdevumus, var uzzināt, ka Ilūkstes vecticībnieki  1940.gadā ir lēmuši par sava lūgšanu nama celtniecību. Iespējams, ka karš šo ieceri izjauca.

 

Adrese: Augšdaugavas novads. Ilūkste, Strēlnieku iela 47a 

Ilūkstes pareizticīgo baznīca un klosteris

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

  

Sieviešu klosteris Ilūkstē dibināts 1881. gadā. Tajā bija arī patversme – skola garīdznieku bērniem bāreņiem. Ilūkstes klostera baznīcā bija arī neliela draudze – 152 cilvēki. Pēc Pirmā pasaules kara no 12 klostera ēkām palika tikai viena nama pirmais stāvs. Ar klostera priekšnieces Jevgeņijas pūlēm ēkā veica kapitālo remontu un tajā atrada vietu pēc kara atjaunotais klosteris. Nelielajā ēkā dzīvoja mūķenes, tur atradās arī klostera baznīca, ko iesvētīja 1927. gada 22. jūnijā Dievmātes Piedzimšanas godam.

Miera laikos Ilūkstē bija trīs pareizticīgo baznīcas: vienticībnieku Kristus Pretimņemšanas baznīca, kas vēlāk tika sagrauta, un divas klostera baznīcas: viena apkurināma, ko vēlāk, ierīkojot sieviešu klosteri, pārbūvēja skolas vajadzībām, un otra – neapkurināma mūra baznīca, celta 1806. gadā.

Padomju okupācijas gados Ilūkstes klosteris tika slēgts, telpām piebūvēja otro un trešo stāvu, bet baznīcu sāka nojaukt. Klosteris atkal atdzimis 2001. gadā.

 

Adrese: Augšdaugavas novads, Ilūkste, Raiņa iela 2a