Limbažu filca fabrika (Cepuru fabrika)

 

                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Pēc tam, kad Aleksandra Tīla 1876. gadā dibinātā voiloka izstrādājumu fabrika nonāca finansiālās grūtībās, 1913. gadā tika mainīti tās īpašnieki un tā tika pārdēvēta par "Lemsalas Anonīmo cepuru fabrikas un austuves sabiedrību". Anonīmā, jo Latvijas valdībai nav bijis zināms akcionāru sastāvs. Sabiedrības darbību vadīja valde Beļģijā, bet darbību Limbažos vadīja Jāzeps Husmans. Fabrika ražoja kungu un dāmu cepures, filcu, filca zābakus. 1934. gadā uzņēmumam apstiprināja jaunu nosaukumu - Beļģijas sabiedrība "Limbažu platmaļu fabrikas un vērptuves akciju sabiedrība, kuru vadīja J. Husmanis (sen.) un J. Husmanis (jun.). 1940. gadā uzņēmums tika nacionalizēts. 1992. gadā fabrika darbību pārtrauca. 1996. gada maijā Husmaņu mantinieku pārstāvji Privatizācijas aģentūrā pārņēma fabriku savā īpašumā par Ls 1.

 

Adrese:  Limbaži, ēkas Mūru ielā

 

Liezēres mācītājmuiža

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

  

Liezēres mācītājmājai ap logailām izveidotas augšdaļu apvijošas joslas, dzegu bagātina ritmisks dekors. Nav izslēgts, ka šeit 19.gadsimta otrajā pusē pārveidota kāda senāka ēka. No
mācību mājas saglabājušies tikai pamati, uz kuriem padomju okupācijas laikā uzcelta divstāvu mūra ēka. Liezēres pastorāts izvietots ainaviski jaukā vietā. Mācītājmājas dārza pusē atrodas terasēta grava, kurā no verandas veda kāpnes. Tagad grava ir pilnīgi aizaugusi, bet
veranda nojaukta. Arī ēkas ārsiena šeit draud sabrukt, lai gan pagalma puse ir sakopta
un telpas daļēji apdzīvotas. (Mācītājmuižas Latvijā, 2002)

2025.gadā redzams, ka ēkai aizsisti logi un durvis.



Adrese: Madonas novads, Liezēres pagasts (koordinātes - 57.022799, 26.073432)

Lielsalacas luterāņu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1668. gada vizitācijas rakstā minēts, ka Lielsalacas baznīca ir koka celtne ar daļēju jumtu un mazu tornīti, un tā ir labā lietošanas kārtībā. Laiks darīja savu un, gadiem ejot, baznīca stipri nolietojusies, ziemā pat vējš pūta sniegu iekšā.

Vecā koka baznīca bija tik sagruvusi, ka vajadzēja domāt par tās atjaunošanu vai jaunas celšanu. Nepietiekamo līdzekļu dēļ nolēma nevis jaunu baznīcu uzcelt, bet izlabot veco, t.i., vispirms atstutēt baznīcas jumtu un tad noplēst koka sienas un no pašiem pamatiem tās uzcelt no mūra. Darbu sāka 1855. gada pavasarī un jau tā paša gada novembrī varēja noturēt dievkalpojumus jauno mūru iekšpusē. Mazākie darbi palika nākošam gadam, un šajā vasarā nojauca veco torni un uzmūrēja jaunu no akmeņiem. Līdzekļus celtniecībai ņēma pa lielākai daļai no baznīcas kapitāla, kas bija sakrājies no agrākiem dāvinājumiem un bija ap 4000 rbļ. liels. Pa daļai to saņēma no draudzes īpašnieka, kas celtniecībai piešķīra būvmateriālus, bet latviešu draudze deva strādniekus, kā arī pieveda materiālus un tā godīgi ieguldīja savi tiesu celtniecības darbā.   

Pašlaik baznīcas altārī atrodas Limbažu aptiekāra K. Gelhāra eļļas glezna “Kristus debesbraukšana”, kuru altārī ievietoja 1847. gadā. Baznīcas kancele un daļa solu saglabājušies no 18. gadsimta 2. puses. 

 

Adrese: Limbažu novads, Salacgrīva, Baznīcas iela 2 

 

Lēdurgas pareizticīgo baznīca

 

                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pareizticīgo baznīca Lēdurgā ir uzcelta 1876.-1878. gados pēc arhitekta Roberta Augusta Pflūga projekta. Tā atrodas netālu no Lēdurgas centra divu ceļu krustojumā.

Padomju okupācijas gados izdemolēta un pat vēl 1988.gadā baznīcā atradās gāzes balonu noliktava. Ap 2007.gadu to atguvusi draudze.

 

Adrese: Siguldas novads, Lēdurgas pagasts, Lēdurga (koordinātes -  57.320624, 24.754446 )