Smaižu baznīca (Piķeļu baznīca)

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

 Šī vieta saistīta ar Liepājas ilggadējo mēru, arī Latvijas finanšu ministru (1934) un baptistu mācītāju Evaldu Rimbenieku (1888. – 1943). Rimbenieks nācis no Aizvīķu pagasta Smaižiem. Tur, netālu no Dāmas muižas, lauku kapsētā, apbedīti viņa vecāki un citi tuvinieki. Gan būdams Liepājas Nācaretes draudzes sludinātājs, gan skolotājs Liepājas Valsts tehnikumā, gan pilsētas galva, Rimbenieks neaizmirsa savu dzimto pusi.

Toreiz šajā apvidū, Latvijas evaņģēliskajā Aizvīķu brāļu draudzē "Klints", kura dibināta 1892.gadā, bija vairāk nekā 400 apkārtnes iedzīvotāju. 1929.gadā draudze uzsāka savas baznīcas celtniecību. "Kā miera pilna un harmoniska vieta" – tā avīzes raksturoja blakus Jēkaba Piķeļa māju kalnam izvēlēto baznīcas vietu.

Taču baznīcas celšana uz priekšu virzījusies visai gausi, līdz 1937.gada jūnijā Rimbenieks Smaižu kapsētai dāvināja Liepājā lieto zvanu, uzņēmās arī būvdarbu virsuzraudzību un ziedoja ievērojamas summas no saviem personīgajiem līdzekļiem. Baznīcu iesvētīja 1939.gada jūnijā, dievnamā pirmo dievkalpojumu vadot draudzes mācītājiem Pēterim Jaunkaitim un Z. Meteram.

Baznīca vairākos dokumentos un ceļu kartēs saukta arī par Piķeļu vai Piķeļa baznīcu – tas tādēļ, ka skaitījusies uz "Piķeļu" mājas zemes.

Baznīca ar draudzi pastāvēja līdz 1952.gadam, kad to varmācīgi slēdza. "Slēdzēji" bija vietējie Dāmas MTS un Aizvīķu pagasta "dižbiedri" – partorgi, komsorgi un operpilnvarotie.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads. Gramzdas pagasts (koordinātes - 56.377103, 21.718748 ) 

Sārnates baptistu baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Šis ir viens no pirmajiem un vecākajiem baptistu dievnamiem Latvijā. Lai tas neaizietu nebūtībā, ilgus gadus par to paralēli kalpošanai Užavas draudzē rūpējās Ozoliņu ģimene. Arī viņi priecājas, ka nu Sārnate atgūst jaunu sparu. Gan izsūtīšanas un bēgšana pāri jūrai, gan padomju okupācijas gadi Sārnates baptistu draudzi bija pamatīgi pluinījuši.

Draudze Sārnatē ir no 1900. gada, kad vairums Ziru draudzes locekļu pārcēlās uz Sārnati, lai pelnītu zvejojot. Te pārveda arī lūgšanu namu, kas celts 1874. gadā. Vēlāk tam piebūvēja baznīcas zāli.

 

Adrese: Ventspils novads, Užavas pagasts, Sārnate (koordinātes - 57.123512, 21.426726) 

Ilūkstes luterāņu baznīca

 

                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

Pēc Kurzemes hercoga pavēles 1568.gadā Ilūkstē tiek uzcelta luterāņu baznīca, bet tai bija diezgan īss mūžs. Kad Pilskalnes muižnieks bija pārgājis katoļticībā un bija miris pēdējais luterāņu mācītājs Ilūkstē, grāfs Jānis Zībergs, būdams katolis, 1635.gadā dievnamu atdeva katoļiem, ko apstiprinājis Polijas karalis Vladislavs IV uz mūžīgiem laikiem. Pēc dāvinājuma apstiprināšanas Ilūkstes luterāņu draudze tiek pievienota Lašu luterāņu baznīcai. Tajā laikā Ilūkstē darbojas jezuīti, dievnamā tiek izveidots Misiju nams, pēc tam tā tika paaugstināta par rezidenci. Līdzšinējās nelielās baznīcas vietā jezuīti par muižnieku un zemnieku līdzekļiem uzcēla lielu koka baznīcu un vēlāk arī klosteri. 1748.gadā baznīca ar blakus esošo koka klosteri nodega.

19.gadsimtā Ilūkstē un tās apkaimē pieaug luterāņu skaits un tas liek luterāņu draudzei sarosīties. Lašu mācītāji noturēja dievvārdus Ilūkstē kādā lūgšanas namā. 1861.gadā tiek likts pamatakmens tagadējai Ilūkstes evaņģēliski luteriskajai baznīcai. Celtniecība ilga 4 gadus. 1865.gada 16. maijā jaunā baznīca tiek iesvētīta.

Pirmā pasaules kara laikā baznīca tika nopostīta. 1928.gadā par draudzes līdzekļiem tā atjaunota un 1932.gadā Lašu-Ilūkstes apvienotajā draudzē jau ir 499 draudzes locekļi. Padomju okupācijas laikā baznīca tika draudzei atņemta un baznīcas darbība tika pārtraukta. Ilūkstes luterāņu draudze īpašumu atguva 1990. gadu sākumā.

 

Adrese:  Augšdaugavas novads, Ilūkste, Vienības laukums 1 

Slugu ūdensdzirnavas

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

  

1920-os - 1930-os gados īpašnieks bija Zass (Sass), kuram piederēja arī Lēnu dzirnavas. Liekas, ka mūsdienās saglabājies tikai dzirnavu dīķis. 1936.gada “Brīvajā zemē” raksts par Lēnu apkārtni un tur pieminētas arī šīs dzirnavas: “Lēnu dzirnavu bija izdarījis savās Slugas dzirnavās dažus jauninājumus un tamdēļ atteicās pārlabotās dzirnavās par brīvu malt prāvestam Atkocēvičam. Beigās mācītāja sūdzību atzina par dibinātu, un prāvests varēja Slugu ūdens dzirnavās malt un arī bīdelēt”.

Tad vēl 1936.gada “Kurzemes vārdā” aprakstīts nelaimes gadījums šajās dzirnavās: “Rudbāržu pag. Slugu māju dzirnavās kāpināja dzirnu akmeni. Pēc izkāpināšanas akmeni palīdzēja pacelt ar sviras palīdzību 32 gadus vecais galdnieks Rūdolfs Blūms. Viņš pabāza sviru zem akmeņa un uzgūlās tai virsū, bet dabūjis belzienu un vēlāk sūdzējās, ka sāpot iekšējie orgāni. Pirmo palīdzību sniedza Nīkrāces ārsts. Cietušo aizveda uz Liepājas pilsētas slimnīcu, kur viņš nomira”.

 

Adrese: Kuldīgas novads, Nīkrāces pagasts (koordinātes - 56.624363, 21.969367 )