Līvu pagasta nams

 

                                                          (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

 Līvu pagasts bija viena no Cēsu apriņķa administratīvajām teritorijām tā vidienē, Gaujas kreisajā krastā. 1935. gadā pagasts tika likvidēts, tā teritorija sadalīta starp Cēsu un Kārļu pagastiem.

Līvu pagasta nams celts 1901.gadā. Sākumā tajā kādu laiku atradās Cēsu zemnieku virstiesa. 1907.gadā nodega tuvējā skola un tāpēc skolu pārcēla uz pagasta nama ēku. Tur atradās arī skolotāja dzīvoklis. Tā kā pasaules kara laikā, kā arī 1919. gada jūnija (Cēsu) kaujās Līvu pagasta nams stipri cieš no kara darbības, pagasta valde, nespēdama izremontēt minētā nama bojājumus, Līvu pagasta bērnus ievieto Cēsu pilsētas pamatskolās.

 

Adrese: Cēsu novads, Drabešu pagasts, Līvi (koordinātes - 57.288475, 25.265712 ) 

Celmiņu ūdensdzirnavas

 

                                                      (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1930-os gados piederēja M.Nollem. Mūsdienās palikuši tikai nelieli akmens mūri.

 

Adrese:  Ropažu novads, Ropažu pagasts (koordinātes - 56.954738, 24.803996 )

 

 

Smaižu baznīca (Piķeļu baznīca)

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

 Šī vieta saistīta ar Liepājas ilggadējo mēru, arī Latvijas finanšu ministru (1934) un baptistu mācītāju Evaldu Rimbenieku (1888. – 1943). Rimbenieks nācis no Aizvīķu pagasta Smaižiem. Tur, netālu no Dāmas muižas, lauku kapsētā, apbedīti viņa vecāki un citi tuvinieki. Gan būdams Liepājas Nācaretes draudzes sludinātājs, gan skolotājs Liepājas Valsts tehnikumā, gan pilsētas galva, Rimbenieks neaizmirsa savu dzimto pusi.

Toreiz šajā apvidū, Latvijas evaņģēliskajā Aizvīķu brāļu draudzē "Klints", kura dibināta 1892.gadā, bija vairāk nekā 400 apkārtnes iedzīvotāju. 1929.gadā draudze uzsāka savas baznīcas celtniecību. "Kā miera pilna un harmoniska vieta" – tā avīzes raksturoja blakus Jēkaba Piķeļa māju kalnam izvēlēto baznīcas vietu.

Taču baznīcas celšana uz priekšu virzījusies visai gausi, līdz 1937.gada jūnijā Rimbenieks Smaižu kapsētai dāvināja Liepājā lieto zvanu, uzņēmās arī būvdarbu virsuzraudzību un ziedoja ievērojamas summas no saviem personīgajiem līdzekļiem. Baznīcu iesvētīja 1939.gada jūnijā, dievnamā pirmo dievkalpojumu vadot draudzes mācītājiem Pēterim Jaunkaitim un Z. Meteram.

Baznīca vairākos dokumentos un ceļu kartēs saukta arī par Piķeļu vai Piķeļa baznīcu – tas tādēļ, ka skaitījusies uz "Piķeļu" mājas zemes.

Baznīca ar draudzi pastāvēja līdz 1952.gadam, kad to varmācīgi slēdza. "Slēdzēji" bija vietējie Dāmas MTS un Aizvīķu pagasta "dižbiedri" – partorgi, komsorgi un operpilnvarotie.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads. Gramzdas pagasts (koordinātes - 56.377103, 21.718748 ) 

Sārnates baptistu baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Šis ir viens no pirmajiem un vecākajiem baptistu dievnamiem Latvijā. Lai tas neaizietu nebūtībā, ilgus gadus par to paralēli kalpošanai Užavas draudzē rūpējās Ozoliņu ģimene. Arī viņi priecājas, ka nu Sārnate atgūst jaunu sparu. Gan izsūtīšanas un bēgšana pāri jūrai, gan padomju okupācijas gadi Sārnates baptistu draudzi bija pamatīgi pluinījuši.

Draudze Sārnatē ir no 1900. gada, kad vairums Ziru draudzes locekļu pārcēlās uz Sārnati, lai pelnītu zvejojot. Te pārveda arī lūgšanu namu, kas celts 1874. gadā. Vēlāk tam piebūvēja baznīcas zāli.

 

Adrese: Ventspils novads, Užavas pagasts, Sārnate (koordinātes - 57.123512, 21.426726)