Krimuldas baznīca (Kubeseles baznīca)

 

                                                            (18.gadsimta Broces zīmējums)

                                                            (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

                                                (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Krimuldas baznīca (agrāk saukta par Kubeseles baznīcu) dibināta 1205.gadā. Pēc tam, kad lībiešu virsaitis un ķēniņš Kaupo 1204.gada 8.septembrī atgriezās no Romas ar pāvesta Inokentija dāvanām - 100 zelta gabaliem, priesteris Alobrands uzcēla Kubeselē baznīcu. Baznīca tika atjaunota un pārbūvēta 17.gadsimta vidū un 20.gadsimta sākumā. 1930.gadā Pieminekļu valde iekļāvusi Krimuldas baznīcu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. 1930.gada laikraksts “Pēdējā brīdī” raksta: “Vecais baznīcas zvans liets 1635. gadā Stokholmaā bet tas 1870. gadā pārplīsis un 1878.gadā nodots labot Svennem Ikšķilē. Tagadējais tērauda zvans liets 1895. gadā Bohumā, Vācijā. Baznīca stipri cietusi 1917. gadā, kad lieliniekiizvazāja visas vecās, vēsturiskā baznīcas mantas”.

Padomju okupācijas laikā baznīca tika postīta un 20. gadsimta astoņdesmitajos tā daļēji bija bez jumta. Pēc neatkarības atgūšanas dievnamu atjaunoja 1991. gadā.

Kad 1217. gadā cīņā pie Vīlandes Kaupo krita, lībiešu virsaiša pelnus apbedīja Kubeselē, taču vietējie iedzīvotāji par Kaupo kapa vietu sauc pauguriņu pie Runtiņu upītes, kas tek gar Krimuldas baznīcu un mācītājmuižu.

 

Adrese: Siguldas novads, Krimuldas pagasts (koordinātes - 57.163400, 24.767203 )

 

Krimuldas lielais akmens

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Lielo akmeni atradīsiet, ja dosieties uz Kubeseles dabas un vēstures taku.

Teikas stāsta par to, ka Lielais akmens sensenos nostāstos tika dēvēts par Velnakmeni, jo uz tā tupējis Velns, vērodams gaujmaliešus. Protams, ka arī šeit, tāpat kā citur, viņu iztraucējis gailis.

Lielais akmens ir aizsargājams ģeoloģisks objekts. Reizēm akmens tiek dēvēts par Runtiņa avotakmeni, jo blakus tam plūst avots. Noapaļotās formas akmens augstums no 1,1 m līdz 2,5 m, garums 5,3 m, platums 3,7 m.

Nostāsti vēsta, ka 20. gadsimta sākumā Lielais akmens atradās tieši Gaujas krastā un pārgalvīgākie no akmens lēca Gaujā. Mūsdienās Lielais akmens atrodas vairāk nekā 50 m no Gaujas. Upes gultne nepārtraukti mainās, veidojot arvien jaunas sēres, kuras ar laiku apaug.

 

Adrese: Siguldas novads, Krimuldas pagasts (koordinātes - 57.151870, 24.762236 )

 

Krimulda, Kaupo piemineklis

 

                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

2001.gada 22. septembrī pie Krimuldas baznīcas atklāts piemineklis Turaidas lībiešu valdniekam Kaupo, ko veidojusi tēlniece Gaida Grundberga.

Informāciju par Turaidas lībiešu valdnieka Kaupo dzīvi un nāvi kara laukā var gūt no Livonijas Indriķa hronikas, kas tapusi, domājams, 1227. gadā. Dižciltīgais lībietis Kaupo minēts arī cisterciešu mūka Cēzarija darbā „Brīnumu grāmata“ (latīņu valodā – Libri miraculorum), kas rakstīta 1225. vai 1226.gadā Heisterbahas klosterī (mūsdienās Ziemeļreinas-Vestfālenes zeme Vācijā), kā arī citās Livonijas viduslaiku hronikās un dokumentos.

Saskaņā ar Indriķa hroniku 13.gadsimta sākumā dižciltīgais lībiešu vecākais Kaupo valdījis pār apgabaliem Gaujas labajā krastā, pārvaldot vismaz divas pilis Turaidā un Kubeselē. Arheologs Jānis Graudonis, kura vadībā arheoloģiski pētīta Turaidas mūra pils un pilskalns, norādīja, ka Indriķa hronikā minētā Kaupo lielā pils – viņa varas centrs – atradās Turaidas pilskalnā, turpat, kur pašlaik paceļas Turaidas mūra pils. Rīgas bīskapa mūra pils tika celta uz nodedzinātās lībiešu koka pils paliekām 1214.gadā.

Indriķa hronika Turaidas lībiešu vecāko Kaupo min jau saistībā ar 1200.gada notikumiem, kad viņš kopā ar citiem lībiešu vecākajiem pēc Rīgas bīskapa Alberta lūguma esot ieradies uz tikšanos un kopīgu mielastu ar krustnešiem. Tur lībiešu vadoņi saņemti gūstā un atbrīvoti tikai tad, kad piekrituši slēgt mieru ar krustnešiem un to vadoni, kā arī dot ķīlniekus – 30 dižciltīgus lībiešu zēnus, visticamāk, ieskaitot paša Kaupo dēlu – kā apliecinājumu lībiešu labajiem nodomiem. Latviešu trimdas vēsturnieks Indriķis Šterns izvirzījis teoriju, ka Kaupo pieņēmis kristietību, lai viņa paša dēls netiktu paņemts kā ķīlnieks. Kaupo gan varēja būt kristīts agrāk, jau 12. gadsimta beigās, kad Turaidā darbojās kristiešu misionārs un cisterciešu ordeņa brālis Teodorihs. Domājams, ka vārds Kaupo (vārda Jēkabs lībiskā forma) tika iegūta kristoties; ja tā tik tiešām ir, tad viņa pagānu vārds mums ir palicis nezināms.

 

Adrese: Siguldas novads, Krimuldas pagasts (koordinātes - 57.161158, 24.766314)