(Fotografēts ap 1900.gadu)
(Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)
1815. gadā dibinātā Līgatnes
papīrfabrika ir vecākais papīrrūpniecības uzņēmums Latvijā un viena no
vecākajām papīrfabrikām Eiropā. Savulaik tā bija arī vecākais rūpniecības
uzņēmums Latvijā, kas teju 200 gadus darbojās gandrīz bez pārtraukuma.
Pateicoties papīrfabrikai, ap to pamazām tika radīta Līgatnes pilsētiņa –
vieta, kur dzīvot papīrfabrikas darbiniekiem.
1814. gada 13. novembrī Konrāds Justus
Štrohs un Karls Kibers noslēdza līgumu par Paltmales muižas dzirnavu un
apkārtējo zemju rentēšanu pie Līgatnes upes. Vieta tika izvēlēta tādēļ, ka
papīra ražošanai nepieciešams ūdens un Līgatnes upe ir straujākā upe visā
Latvijā. Gada laikā miltu dzirnavas tika pārbūvēts un pielāgotas papīra
ražošanai. Papīra ražošanas vajadzībām tika izbūvēts akvedukts, slūžas un
izrakts kanāls. 1815. gadā sāka strādāt 15 strādnieki, kuri papīra ražošanas
meistara vadībā saražoja 17,19 tonnas papīra gadā. Līdz 1849. gadam papīra
ražošana bija roku darbs – no linu lupatām veidotā papīra masa tika samalta ar
ūdeni darbināmās dzirnavās un papīra liešana jeb “smelšana” notika ar rokām. 1849.
gadā tika uzstādīta pirmā papīrmašīna Latvijā, kuras piedziņu nodrošināja ūdens
turbīna. Tika uzsākta rūpnieciska papīra ražošana.
1856. gadā papīrfabriku nopirka Kārlis
Grotgus, kurš uzstādīja otro papīrmašīnu, kas tiek darbināta ar tvaiku. Viņš
dibināja akciju sabiedrību “Līgatnes papīru fabriku kompānija”. Gadu ritējumā
mainījās papīrfabrikas īpašnieki, bet ražošana nepārtraukti tika modernizēta,
atbilstoši tā laika tehnoloģiskajām iespējām.
1879. gadā Viskrievijas manufaktūru
izstādē Sanktpēterburgā Līgatnes papīrs saņēma sudraba medaļu. 1844. gadā
Līgatnes papīrfabrika nodega, taču gada laikā to izdevās atjaunot, kā arī no
vācu firmas “Hemmer” tika iegādāta jauna papīrmašīna. 1892. gadā darbu uzsāka
divas un 1895. gadā jau trīs papīrmašīnas. Pirmajā Viskrievijas Ligieviskajā
izstādē Sanktpēterburgā 1894. gadā Līgatnes papīrs saņēma zelta medaļu, bet
dažus gadus vēlāk, 1896. gadā, rūpniecības un mākslas izstādē Ņižņijnovgorodā,
Līgatnei tika piešķirtas tiesības uz produkcijas attēlot valsts ģērboni. Līdz
1913. gadam Līgatnē ražoja augstas kvalitātes papīru dokumentiem.
Pirmā pasaules kara laikā ražošana tika
pārtraukta. Visas trīs papīrmašīnas tika evakuētas uz Krieviju, no kurām tikai
viena daļēji atgriezta pēc kara. 1920. gadā Latvijas Republikas valdība
papīrfabrikas atjaunošanai piešķīra 20 milj. Latvijas rubļu. 1921. gadā
ražošana tika atsākta ar vienu papīrmašīnu, taču jau 1923. gadā tika uzstādīta
otrā papīrmašīna un 1936. gadā – trešā. Arī citas iekārtas tika iegādātas no
jauna, tāpēc Līgatnes papīrfabrika starpkaru periodā uzskatāma par modernu
uzņēmumu.
20 gs. 20. – 30. gados Līgatnē bija tā
laika modernākās ražošanas iekārtas, un tā bija viena no izcilākajām smalkā
papīra ražotnēm visā Eiropā. Papīrs tika eksportēts pa visu pasauli. Ražoja
smalkās un vissmalkākās papīra šķirnes, kā arī papīru tehniskajām vajadzībām.
Bez rakstāmpapīriem un tipogrāfijas papīriem ražoja arī kartonu, banku čeku
papīru, cigarešu papīru, foto papīru, papīru armijas kartēm, ūdens zīmju papīru
un citus speciālus papīrus pasaules tirgum. Ražoja ap 100 dažādas papīra
šķirnes no 10 – 600 g/ m2. Eksports sasniedza 50 – 60% no visa saražotā.
Otrā pasaules kara laikā ražošana tika
pārtraukta, taču jau 1945. gadā papīra ražošana tika atsākta uz trīs
papīrmašīnām. Ceturtā mašīna tika uzstādīta 1952. gadā. 1974. gadā divu
papīrmašīnu vietā uzstādīja jaunas, taču tehniskā līmeņa ziņā atpalicība no
citām rietumu pasaules papīrražotāju valstīm arvien palielinās. Netika veiktas
ne investīcijas, ne tehnoloģiju uzlabošana atbilstoši tā laika standartiem un
pieejamajām modernajām tehnoloģijām. Šajā laikā tika ražotas vien 20 papīra
šķirnes, dažas no tām vienīgi Padomju Savienības vajadzībām.
1993. gada 5. novembrī papīrfabrika
daļēji nodega. Tās atjaunošanai iedzīvotāji saziedoja 12 500 latus, savukārt
Mežu ministrija piešķīra 34 000 latu.
Sākot ar 1994. gadu, par papīra
ražošanas galveno izejvielu kļuva makulatūra. No makulatūras tika ražoti
kvalitatīvi zīmēšanas un akvareļu papīri, melnais papīrs, kā arī nelielā apjomā
papīrs ar ūdenszīmēm.
2000. gada 26. janvārī tika izveidota
SIA “Papīrfabrika “Līgatne””. Darbojās viena no četrām papīrmašīnām, kas gadā
saražoja 12 000 tonnas. Galvenais darbības virziens bija saiņojamā papīra
ražošana no makulatūras, gadā pārstrādājot apmēram 16 000 tonnas. Lai arī
uzņēmums aktīvi strādāja pie iekārtu modernizācijas un tehnoloģiju
pilnveidošanas, kā arī pie piektās papīrmašīnas uzstādīšanas, tomēr tas
neizturēja pasaules plašo konkurenci un nespēja pašfinansēt papīrfabrikas
darbību. 2014. gadā uzņēmums tika slēgts. Pēc astoņu gadu dīkstāves
fabrika tiek atjaunota un mūsdienās atdzimst jaunā veidolā. 2024. gada jūnijā
atsākās papīra ražošana neliela apjomā – tiek izgatavots akvareļu papīrs.
Attīstoties papīrfabrikas darbībai, 20.
gs. sākumā tika uzsākta ciemata būvniecība papīrfabrikas strādniekiem. Tika
uzceltas dzīvojamās ēkas, skola, slimnīca, aptieka, klubs, viesu nams, dzemdību
nams, veco ļaužu pansionāts un citas saimnieciskas ēkas, kas saglabājušas līdz
pat mūsdienām. Tika radīts tam laikam unikāls sociālais modelis: strādniekiem
un administrācijas darbiniekiem tika piešķirti bezmaksas dzīvokļi, elektrība,
apkure, medicīniskā aprūpe, izglītība bērniem, veco ļaužu aprūpe. Ikvienam papīrfabrikā
strādājošajam bija nodrošināti labi dzīves apstākļi un viss nepieciešamais
darbam, veselībai, izglītībai un izklaidei.
Adrese: Cēsu novads, Līgatne, Pilsoņu iela 1
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
.JPG)