(Fotografēts ap 1910.gadu)
(Pēc Pirmā pasaules kara) (Drupas 1940.gadā)
(1955.gads - drupu saspridzināšanas laikā) (2022.gads, foto no Latgales TV sižeta par atraktajiem pamatiem)
(Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)
(Baznīcas un klostera atrašanās vieta kartē)
Ilūkstes bazilika, kura bijusi lielāka
pat par Aglonas baziliku, līdz mūsdienām nav saglabājusies. Ir atrastas un
iekonservētas tās pamatu atliekas. Klostera ēka ir saglabājusies un apskatāma.
Grāfi Plāteri-Zībergi 1675. gadā ielūdz
jezuītu misionārus uz Ilūksti. Tie ar grāfu finasiālu atbalstu uzsāka novada
rekatolizāciju. Tika dibināta skola, ģimnāzija, kā arī viena augstāka klase
teātra mākslai. Jezuīti uzcēla klosteri un izveidoja iespaidīgu bibliotēku.
1690. gadā iesvētīta Svētā Marijas baznīca un Ilūkstes jezuītu misiju
paaugstināja par ordeņa rezidenci.
1748. gada 30. septembrī ugunsgrēkā
gāja bojā Ilūkstes koka baznīca ar koka klostera ēku. 1769. gadā tika pabeigta
divtorņu mūra bazilika ar klostera ēku. Tā bija viena no lielākajām un
greznākajām katoļu baznīcām Baltijā. Baznīca kopā ar pilsētas grezno centru
gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā, bet tās drupas 1955. gadā tika pilnībā
saspridzinātas.
1921. gadā katoļi pārņēma 1806. gadā
celto uniātu baznīcu, kur darbojas joprojām. Bijušās baznīcas drupām 2019. gadā
piešķirts valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Tām līdzās apskatāma
ārēji necilā 18. gadsimta jezuītu klostera ēka.
Klosteris celts pēc jezuītu arhitekta
Jakoba Ruofa projekta. Ēkas gaiteņus un mūku dzīvojamās celles sedz augsti
krusta velvju pārsegumi. Ilūkste bija viens no nozīmīgākajiem jezuītu centriem
Kurzemes – Zemgales hercogistē. Ēkā teju pilnībā saglabājies sākotnējais
plānojums un šis ir viens no retajiem klostera kompleksiem, kas saglabājies
Latvijā no 18. gadsimta.
Adrese: Augšdaugavas novads, Ilūkste, Brīvības iela 6