Kazdangas skola

 

                                               (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Bērnu apmācība Kazdangā uzsākta jau 1840.gadā. Pirmā skola Kazdangā, Pils gatvē 2, celta 1846.gadā. 1876.gadā barons Kārlis Vilhelms Georgs Manteifelis lika uzcelt jaunu, lielāku skolu. 1891.gadā mēnešrakstā “Austrums” par skolu raksta, ka Kazdangas skola pieskaitāma pie vislabākajām Kurzemē un tā esot vienīgā, kur atrodama bērnu kopēdināšana.

1938.gada maijā “Kurzemes vārds” raksta: “Kazdangas pagasta pašvaldība un Kazdangas 6-kl. pamatskola sarīko 29. maijā pamatskolas karoga, skolas pārdēvēšanas un skolēnu izlaiduma akta svinības. Māteru Jura pamatskola ir pirmā Aizputes apriņķī, kas iegūst savu karogu. Karogs darināts pēc skolas pārziņa Ralles meta un to skolai dāvā Kazdangas pagasta pašvaldība. Svinības sāksies 29. maija rītā, kad skolu jaunatne, mazpulks, skolotāji un pagasta pašvaldības darbinieki dosies svētceļojumā uz pulkveža Kalpaka nāves vietu Airītēs, kur notiks īss svētbrīdis. Pēc atgriešanās skolas telpās notiks skolēnu izlaiduma akts, kurā piedalīsies izglītības ministrijas pārstāvis, tautskolu inspektors, lauku pašvaldību vecākais, bērnu vecāki un vietējā sabiedrība. Izlaiduma aktam sekos skolas pārdēvēšana par «Kazdangas Māteru Jura pamatskolu», karoga iesvētīšana, pasniegšana un koncerts. Piedalīsies 1. latvju vīru kora biedrības «Dziedonis» Liepājas nodaļas koris un 6. Aizputes aizsargu pulka orķestris. Svinības noslēgsies ar kopmielastu un saviesīgu vakaru”.

Blakus skolai atrodas piemineklis, kurš 1891.gadā uzcelts kā pateicība baronam Kārlim Vilhelmam Georgam Manteifelim par skolas uzcelšanu Kazdangā.

  

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Kazdangas pagasts, Kazdanga (koordinātes - 56.724415, 21.731635)

 

Cēsis, Brāļu kapi Lejas kapsētā

                                                                     (1927.gada foto)

                                                                            (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

Viena no nozīmīgākajām Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara piemiņas vietām Cēsīs ir Brāļu kapi Lejas kapos.
Kapos atrodas 1927.gadā atklātais Cēsu mākslinieka un domnieka Augusta Jullas (1872-1958) veidotais Brāļu kapu pieminekli, kas veltīts no 1915.gada līdz 1920.gadam Brāļu kapos apbedītajiem karavīriem. Uz pieminekļa uzraksts: “Mums dzīvība – Dzimtenei veltījums, Miers Latvijas klēpī – dārgs ieguvums. Latvijas neatkarības cīnītājiem 1915 – 1920”.  Pieminekli atklāja Valsts prezidents Gustavs Zemgals.

Cēsu Lejas kapsētas Brāļu kapos  apbedīti ap 200 karavīru.

Pēc Otrā pasaules kara viena pēc otras pazuda reljefā darinātās bronzas figūras. Mūsdienās piemineklis atjaunots.

 

Adrese: Cēsis, Lenču iela 15 (koordinātes -  57.318070, 25.266625 ) 

Gudenieku mācītājmuiža

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Prāvesta Mārtiņa Venclava laikā (kalpošanas laiks 1929-1934) uzcelta jaunā plebānija jeb mācītājmuiža, jo agrāk prāvests dzīvoja īrētās telpās.

 

Adrese: Kuldīgas novads, Gudenieku pagasts (koordinātes - 56.882007, 21.601113 )