Liepājas Svētā Jāzepa katoļu katedrāle

 

                                                                 (1920-to gadu foto)

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

                                                                          (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

1747. gadā Liepājā tika uzcelta neliela mūra baznīca, kas tika veltīta Svētā Jāzepa godam. Šeit katra mēneša trešajā svētdienā dievkalpojumus noturēja Vecpils prāvests. Pirmais Liepājas prāvests bija prelāts Goldbergs 1762. gadā. Attīstoties pilsētai, pieauga arī katoļu skaits un vecā baznīca kļuva par šauru. Tāpēc toreizējais prāvests E. Ropps laika periodā no 1893. līdz 1896. gadam pie vecā dievnama piebūvēja klāt jaunu pēc arhitekta Luisa Melvila projekta būvētu dzeltenu Dancigas ķieģeļu dievnamu neoromānikas stilā. Veco dievnamu nenojauca, bet iekļāva jaunajā baznīcā. Tā ir celtne ar vienu lielu, trijiem mazākiem torņiem un skārda jumtu. Lielākais ir galvenais tornis, kurā atrodas zvani. 1911. gadā Lietuvas — Kurzemes bīskaps Cirtovts baznīcu konsekrēja Svētā Jāzepa godam.

1938. gadā, nodibinot Liepājas diecēzi, dievnams kļuva par katedrālbaznīcu jeb katedrāli. Pie tās no 1938. līdz 1944. gadam dzīvoja bīskaps Antonijs Urbšs. 

 

Adrese: Liepāja, Rakstvežu iela 13 

 

 

Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca

 

                                                          (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Baznīca iesvētīta 1891.gada 12.septembrī.

2013.gada irliepajai.lv raksta: “Ar Liepājas domes lēmumu īpašuma tiesības uz namīpašumu Uliha ielā 61 atguvusi Svētā Aleksandra Ņevska draudze. Liepājas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo draudze jau 1992.gada 1.jūnijā bija pieprasījusi atdot tai pienākošos dievnama ēku.

Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva 1996.gada 19.septembra izziņu nekustamais īpašums Uliha ielā 61, Liepājā, līdz 1940.gada 21.jūlijam piederējis 178. Cēsu rezerves kājnieku pulka baznīcai. 1940.gada 13.novembrī īpašums nodots lietošanā Liepājas Aleksandra Ņevska armijas baznīcai. 1943.gada tautas skaitīšanas gruntsgabala kartītē Nr.3 gruntsgabalā Uliha ielā 61, Liepājā, atradusies baznīca, kuras īpašnieks (valdītājs) bija Liepājas Aleksandra Ņevska pareizticīgo draudze.

Pieprasījums par īpašuma tiesību atjaunošanu no 178. Cēsu rezerves kājnieku pulka baznīcas īpašuma tiesību pārmantotājiem nav saņemts.
Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai uzdots ņemt vērā, ka ēka Uliha ielā 61 ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, kurā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi – trīs vitrāžas "Kristus augšāmcelšanās" un ka ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs – teritorijā, un ievērot likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" prasības”.

 

Adrese: Liepāja, Uliha iela 61 

 

Liepājas cietums

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Arhitekta P.M. Berči projektēto un būvuzņēmēja V.Rīges celto pilsētas cietumu atklāja 1891. gada 10. augustā.

2001.gada “Latvijas vēstnesī” teikts: “Saglabāt valsts īpašumā un nodot leslodzījuma vietu pārvaldes valdījumā nekustamo īpašumu - 11 būves un zemesgabalu 5662 kvadrātmetru platībā Liepājā, Dārza ielā 14/16 un Ganību ielā 32. leslodzījuma vietu pārvaldei šajā rīkojumā minēto nekustamo īpašumu noteiktā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda
Tieslietu ministrijas personā”.

Pēc jaunā cietuma uzbūvēšanas Alsungas ielā, Tieslietu ministrija lūgusi Liepājas pašvaldību pārņemt savā īpašumā vecās cietuma ēkas Dārza ielā. Tomēr 2023.gada aprīlī Pilsētas attīstības komitejas sēdē pieņēma lēmumu nepārņemt īpašumu Dārza ielā 14/16, jo tas "nav nepieciešams Liepājas valstspilsētas pašvaldības funkciju nodrošināšanai".

 

Adrese: Liepāja, Dārza iela 14/16