09.05.25

Lestenes tautas nams

 


                                               (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Lestenes Tautas nama pirmsākumi meklējami nodibinoties Latvijas valstij. 1918. gadā tautas nams atrodas bijušajā Lestenes muižas manēžas ēkā. Telpā jau tajā laikā bija iebūvētā skatuve. Darbības sākumposmā tika nodibināts Lestenes bibliotēkas koris ar 40 dalībniekiem un uzsāka darbību pašdarbnieku teātris. Teātrī darbojās Latvijā zināmi dalībnieki - Līza Kopmane un Haralds Biezais. Lestenē tika rīkotas zaļumballes, kuras bija populāras visā apriņķī. Pēc Otrā pasaules kara par atpūtas brīžiem ciema ļaudīm gādāja Lestenes tautas nama aģitbrigāde.

 

Adrese: Tukuma novads, Lestenes pagasts, Lestene (koordinātes - 56.775395, 23.142942 )

08.05.25

Irlavas baznīca

 

                                                                (1930./1940. gadu foto)





 

                                                (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Irlavas baznīca atradās Tukuma-Jaunpils un Irlavas-Džūkstes ceļu krustojumā. Pirmā Irlavas baznīca celta no koka pēc 1567.gada. Mūra celtne par hercoga līdzekļiem uzcelta 1805. gadā netālu no sabrukušās koka ēkas. 1820. gadā baznīca nodega. 1824. gadā par Bruņniecības komisijas līdzekļiem atjaunotā baznīca tika iesvētīta. 1888. gadā dievnams tika pārbūvēts, to paplašinot un piebūvējot 37 metrus augstu, slaidu torni un divas sakristejas. Baznīca viscaur bijusi balta, arī iekšpusē. Pat vēl īsi pirms kara draudze bijusi neticami liela – 2000 cilvēku, kas ir gandrīz tik pat, cik tobrīd iedzīvotāju Irlavas pagastā.

1929.gadā iebūvētas ērģeles, kuras būvējis vācu izcelsmes meistars Herberts Kolbe un latviešu ērģelmeistars Jānis Dūrējs. Baznīcā atradās J. Rozentāla altārglezna un aizsargu uzstādīta piemiņas plāksne 15 irlaviešiem ar uzrakstu: «Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi. Irlavas draudzes karā kritušiem dēliem mūžīgai piemiņai 1914. —1920. gadu simti nesīs tālāk ciltīm Jūsu darba nemirstīgo vēsti.» Altārgleznu no baznīcas izglābis Irlavas un Džūkstes mācītājs Jānis Luksis. Glezna glabājas Liepājas luterāņu brāļu draudzē.

1945. gada aprīlī baznīca un netālu esošais krogs tika uzspridzināti. Vēlāk celtnes drupas tika nojauktas un tagad tās vietā ir tikko saskatāmas pamatu atliekas un apsūnojušu akmeņu kaudze. Saglabājusies arī aleja, kura veda uz baznīcu. Līdzās baznīcai plašā kapu laukā apbedīti Irlavas lazaretē mirušie un kauju laukos kritušie 114 latviešu un 11 vācu karavīri. Mūsdienās alejas galā redzams neliels piemiņas akmens ar uzrakstu – 1944-1945.

Šķiet, ka šī vieta netiek pārāk labi kopta. Redzams, ka varbūt pagājušā gada rudenī teritorija ir attīrīta no brikšņiem un vismaz šajā pavasarī ir caurskatāma. Sāks augt garumā nezāles un neko droši vien vasarā redzēt nevarēs.

 

Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts (koordinātes - 56.848651, 23.045482)

 

Lestene, piemineklis "Latvijas stāvstrops brīvībai"

 




                                                (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

2025. gada 8. maijā Otrā pasaules kara piemiņas vietā Lestenē, pie ieejas Lestenes Brāļu kapu memoriālā, tika atklāts piemineklis “Latvijas Stāvstrops brīvībai”.

Tekstā uz jaunatklātā pieminekļa plāksnes pausta galvenā pieminekļa ideja: “Latvijas Stāvstrops brīvībai Lestenē ir veltīts tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tika pretlikumīgi iesaukti un iesaistīti nacistiskās Vācijas militārajās vienībās. Tiem, kas izdzīvoja vai krita. Tiem, kuri svešo kara dienestu Latvijā un ārpus Latvijas pildīja ar cerību atgūt Latvijas brīvību un neatkarību.”

Tēlnieka Kristapa Gulbja piemineklī ietvertā ideja - bišu saime ir tauta, strops ir viņu valsts ar savu armiju, likumiem un kārtību. Bites ir miermīlīgas, tās pašas nevienam neuzbrūk. Tās dzeļ tikai tad, ja jūtas apdraudētas. Tās aizstāv, cīnās, mirst par savu stropu, saimi, brīvību. K.Gulbis akcentē: “Pasaulē ir dažādi bišu stropi, bet unikālais stāvstropa dizains eksistē tikai Latvijā, tam ir apstiprināti un nemainīgi parametri kopš 1925. gada. Piemineklī ir ievērotas precīzas tā proporcijas un materialitāte. Piemineklis arī atskaņos Latvijas laukos ierakstīto bišu spārnu vibrāciju kopkori.”

No 2018. līdz 2022. gadam piemineklis Latvijas Stāvstrops brīvībai atradās Beļģijā, Flandrijas pilsētā Zedelgemā, laukumā, kuram tika dots Brīvības laukuma nosaukums. Pieminekli rosināja veidot tā laika Zedelgemas pilsētas vadība. Tas tapa, sadarbojoties ar Latvijas Okupācijas muzeju. Piemineklis bija veltīts brīvībai kā universālai vērtībai un 11 700 latviešu karavīru piemiņai, kas 1945./46. gada ziemu izcieta Zedelgemas karagūstekņu nometnē, nezaudējot alkas pēc savas un Latvijas brīvības. Krievijas melīgo vēstures traktēšanu atbalstošu organizāciju un vēsturnieku protesta dēļ pilsēta 2021. gadā vienpusīgi noņēma plāksni un laukumu pārdēvēja. 2022. gadā demontēja pieminekli, 2024. gadā tas atgriezās Latvijā.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Liepiņa atzīmē: “Šī pieminekļa liktenis ir tikpat sarežģīts kā mūsu karavīru, karagūstekņu un leģionāru liktenis. Tas skaudri un diezgan īsā laika rāmī parāda, ka pat 80 gadus pēc 2.pasaules kara beigām, Eiropai vēl nav vienotas izpratnes par vēsturi, par mūsu tautu sarežģītajiem līkločiem. Diemžēl mēs te arī redzam, cik spēcīga ir propaganda un pārstrādāta vēsture. Arī tas mums ir jāpatur prātā.”

 

Adrese: Tukuma novads, Lestenes pagasts, Lestene (koordinātes -  56.772304, 23.137088 )