(1930./1940. gadu foto)
(Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Irlavas baznīca atradās Tukuma-Jaunpils
un Irlavas-Džūkstes ceļu krustojumā. Pirmā Irlavas baznīca celta no koka pēc
1567.gada. Mūra celtne par hercoga līdzekļiem uzcelta 1805. gadā netālu no
sabrukušās koka ēkas. 1820. gadā baznīca nodega. 1824. gadā par Bruņniecības
komisijas līdzekļiem atjaunotā baznīca tika iesvētīta. 1888. gadā dievnams tika
pārbūvēts, to paplašinot un piebūvējot 37 metrus augstu, slaidu torni un divas
sakristejas. Baznīca viscaur bijusi balta, arī iekšpusē. Pat vēl īsi pirms kara
draudze bijusi neticami liela – 2000 cilvēku, kas ir gandrīz tik pat, cik
tobrīd iedzīvotāju Irlavas pagastā.
1929.gadā iebūvētas ērģeles, kuras
būvējis vācu izcelsmes meistars Herberts Kolbe un latviešu ērģelmeistars Jānis
Dūrējs. Baznīcā atradās J. Rozentāla altārglezna un aizsargu uzstādīta piemiņas
plāksne 15 irlaviešiem ar uzrakstu: «Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu
zemi. Irlavas draudzes karā kritušiem dēliem mūžīgai piemiņai 1914. —1920. gadu
simti nesīs tālāk ciltīm Jūsu darba nemirstīgo vēsti.» Altārgleznu no baznīcas
izglābis Irlavas un Džūkstes mācītājs Jānis Luksis. Glezna glabājas Liepājas
luterāņu brāļu draudzē.
1945. gada aprīlī baznīca un netālu
esošais krogs tika uzspridzināti. Vēlāk celtnes drupas tika nojauktas un tagad
tās vietā ir tikko saskatāmas pamatu atliekas un apsūnojušu akmeņu kaudze. Saglabājusies
arī aleja, kura veda uz baznīcu. Līdzās baznīcai plašā kapu laukā apbedīti
Irlavas lazaretē mirušie un kauju laukos kritušie 114 latviešu un 11 vācu
karavīri. Mūsdienās alejas galā redzams neliels piemiņas akmens ar uzrakstu –
1944-1945.
Šķiet, ka šī vieta netiek pārāk labi
kopta. Redzams, ka varbūt pagājušā gada rudenī teritorija ir attīrīta no
brikšņiem un vismaz šajā pavasarī ir caurskatāma. Sāks augt garumā nezāles un
neko droši vien vasarā redzēt nevarēs.
Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts (koordinātes - 56.848651, 23.045482)