Džūkste, piemiņas akmens prezidentam Gustavam Zemgalam

 

                                               (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Autors – mākslinieks A.Krievāns. Sākotnēji piemineklis 1990.gadā bijis uzstādīts pie prezidenta dzimtajām mājām “Brātiņi”, bet 2016.gadā pārvests uz Džūkstes Piemiņas parku Džūkstes centrā. Piemineklis radies, pateicoties džūsktenieku ziedojumiem. Taču pašas prezidenta mājas, kā raksta prese 2015.gadā, ir sabrukšanas stadijā, lai gan pāris cilvēku tajās vēl mitinoties. Īpašniekam nepietiek līdzekļu atjaunošanai.

 

Adrese: Tukuma novads, Džūkstes pagasts, Džūkste (koordinātes - 56.790142, 23.244450 )

 

Lestenes tautas nams

 

                                               (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Lestenes Tautas nama pirmsākumi meklējami nodibinoties Latvijas valstij. 1918. gadā tautas nams atrodas bijušajā Lestenes muižas manēžas ēkā. Telpā jau tajā laikā bija iebūvētā skatuve. Darbības sākumposmā tika nodibināts Lestenes bibliotēkas koris ar 40 dalībniekiem un uzsāka darbību pašdarbnieku teātris. Teātrī darbojās Latvijā zināmi dalībnieki - Līza Kopmane un Haralds Biezais. Lestenē tika rīkotas zaļumballes, kuras bija populāras visā apriņķī. Pēc Otrā pasaules kara par atpūtas brīžiem ciema ļaudīm gādāja Lestenes tautas nama aģitbrigāde.

 

Adrese: Tukuma novads, Lestenes pagasts, Lestene (koordinātes - 56.775395, 23.142942 )

Irlavas baznīca

 

                                                                (1930./1940. gadu foto)

 

                                                (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Irlavas baznīca atradās Tukuma-Jaunpils un Irlavas-Džūkstes ceļu krustojumā. Pirmā Irlavas baznīca celta no koka pēc 1567.gada. Mūra celtne par hercoga līdzekļiem uzcelta 1805. gadā netālu no sabrukušās koka ēkas. 1820. gadā baznīca nodega. 1824. gadā par Bruņniecības komisijas līdzekļiem atjaunotā baznīca tika iesvētīta. 1888. gadā dievnams tika pārbūvēts, to paplašinot un piebūvējot 37 metrus augstu, slaidu torni un divas sakristejas. Baznīca viscaur bijusi balta, arī iekšpusē. Pat vēl īsi pirms kara draudze bijusi neticami liela – 2000 cilvēku, kas ir gandrīz tik pat, cik tobrīd iedzīvotāju Irlavas pagastā.

1929.gadā iebūvētas ērģeles, kuras būvējis vācu izcelsmes meistars Herberts Kolbe un latviešu ērģelmeistars Jānis Dūrējs. Baznīcā atradās J. Rozentāla altārglezna un aizsargu uzstādīta piemiņas plāksne 15 irlaviešiem ar uzrakstu: «Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi. Irlavas draudzes karā kritušiem dēliem mūžīgai piemiņai 1914. —1920. gadu simti nesīs tālāk ciltīm Jūsu darba nemirstīgo vēsti.» Altārgleznu no baznīcas izglābis Irlavas un Džūkstes mācītājs Jānis Luksis. Glezna glabājas Liepājas luterāņu brāļu draudzē.

1945. gada aprīlī baznīca un netālu esošais krogs tika uzspridzināti. Vēlāk celtnes drupas tika nojauktas un tagad tās vietā ir tikko saskatāmas pamatu atliekas un apsūnojušu akmeņu kaudze. Saglabājusies arī aleja, kura veda uz baznīcu. Līdzās baznīcai plašā kapu laukā apbedīti Irlavas lazaretē mirušie un kauju laukos kritušie 114 latviešu un 11 vācu karavīri. Mūsdienās alejas galā redzams neliels piemiņas akmens ar uzrakstu – 1944-1945.

Šķiet, ka šī vieta netiek pārāk labi kopta. Redzams, ka varbūt pagājušā gada rudenī teritorija ir attīrīta no brikšņiem un vismaz šajā pavasarī ir caurskatāma. Sāks augt garumā nezāles un neko droši vien vasarā redzēt nevarēs.

 

Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts (koordinātes - 56.848651, 23.045482)