24.04.25

Aizputes muižas alus darītava (Šenka alus darītava, Vīdnera alus darītava)

 

                                                                (1920.-30. gadu foto)

                                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Ēka celta 1880.gadā, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas. Senāk bez alus darīšanas šeit bija iekārtota arī vilnas vērpšana, bet padomju okupācijas laikos – limonādes ražošana. 1920.gadā alus darītavu no pēdējā muižas īpašnieka vienādās daļās nopirka Aleksandrs Vīdners un Vilhelms Šenks. 1950. gadu otrajā pusē te atradās mašīnu-traktoru stacija.

1951.gada laikraksts “Jaunais ceļš” raksta: “Aizputes alus darītavas ražotā produkcija iecienīta ne vien mūsu rajonā, tā plaši pazīstama arī Alsungas, Liepājas, Skrundas un citu rajonu patērētājiem. Galveno izejmateriālu alus ražošanai - iesalu gatavo atsevišķā iesala cehā brigadiera Ernesta Baumaņa vadībā, iesala ceha brigāde ar iesalu nodrošina ne vien savu rūpnīcu, bet daļu produkcijas dod arī Liepājas alus darītavai. Piecgades laikā rūpnīcas iekārta kapitāli atjaunota, apgūtas jaunas un labākas produkcijas ražošana. Vēl 1946. gadā alus darītava ražoja tikai Žiguļevas alu, pie kam to laida tirgū tikai mucās. Tagad jau iegādāts pietiekams daudzums pudeļu, kādēļ lielāko daļu produkcijas pārdod iepildītu pudelēs. Apgūta arī jaunas augstvērtīgas šķirnes— Marta alus ražošana, kurš guvis sevišķu patērētāju piekrišanu. Pagājušā gadā uzstādīts arī moderns alus filtrs, kas lielā mērā uzlabo alus kvalitāti. 1947. gadā mehanizēta pudeļu mazgāšana, ko līdz tam veica ar rokām, tā divas reizes palielinot darba ražību pudeļu mazgāšanā. Par augsto produkcijas kvalitāti rūpējas alus ceha brigadieris Šmits, kuram savā specialitātē ir ilggadīga darba pieredze. Aizputes alus darītava pagājušās piecgades laikā trīskārtīgi palielinājusi limonādes ražošanu, paplašinot arī sortimentu. Vēl nedaudz gadu atpakaļ ražoja tikai negāzētu limonādi, kuru iepildīja mucās. Tagad ražotā augstvērtīgā limonāde jau apmierina pieaugošās iedzīvotāju prasības pēc atspirdzinošiem dzērieniem kā kvalitātes, tā arī kvantitātes ziņā. Alus darītavas vadība šogad paredzējusi limonādes cehu vēl vairāk paplašināt un pārvietot to jaunās telpās”. 

 

Adrese: Aizpute, Liepājas iela 12


 

 
                                                            

Aizputes pils krogs

 

                                                       (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 


Aizputes pils krogs atrodas pretī pilij un varētu būt celts 19. gadsimta vidū, bet varbūt pat agrāk. Pēc agrārreformas 1922. gadā bijušo krogu ar tam piegulošo zemi Valsts zemes fonds piešķīra Aizputes pagasta pašvaldībai, kurai krogs skaitījās dzīvojamā māja ar kūti. Vēlāk tajā atradās Aizputes pagasta pašvaldība, dzīvoklis un labības tirgotava.

Krogu pārbūvēja 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā, kad šeit darbojās Liepājas patērētāju biedrība – te iepirka kāpostus, ogas, arī lupatas un makulatūru, bet 1991. gadā ēku slēdza un tā ilgi stāvēja tukša.
Pašlaik Aizputes vecajā Pilskrogā saimnieko rīdzinieki Ineta un Artūrs Lapkas. Kroga atdzimšana sākās 2012. gadā. Nomnieki vēlas iedzīvināt ideju par mūsdienu krogu, piedāvājot ciemiņiem kafiju, tēju un stiprākus dzērienus, kā arī naktsmājas. Arī vietu sarīkojumiem. Pamazām telpas tiek attīrītas no vēlākām pārbūvēm, atsedzot fantastiski skaistas griestu sijas un dēļus. Pagrabos saglabājušies unikāli kāpostu skābēšanas baseini, bet bēniņu plašums ir vēl viena nākotnē apgūstama telpa.



Adrese: Aizpute, Liepājas iela 20
 

 

Aizpute, rūpnīcas "Kurzeme" kluba ēka

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

 

19. un 20. gadsimta mijā Aizputē tika nodibināta Lindenbergas kartonāžas fabrika, kurai pēc 1903. gada uzcēla sarkanu ķieģeļu ēku jūgendstila formās. Laika gaitā rūpnīca vairākkārt mainīja savu specializāciju, un galvenā ēka tika papildināta ar būvēm pagalmā – sākotnēji koka, vēlāk arī mūra. Viena no tādām būvēm ir rūpnīcas kluba ēka, kas celta 1957. gadā. Tā ir horizontāli izvērsta, ģeometrizētu apjomu ēka, mūrēta no ķieģeļiem un gludi apmesta, veidota agrīnā 1920.–1930. gadu modernisma virziena funkcionālisma formās, kas visspilgtāk parādās ēkas apjomu kārtojumā un tādos tās elementos, kā kāpņu telpu un zāles augstie logi ar to horizontālo dalījumu un apaļie logi abās gala fasādēs. Jau sākotnēji ēkas 1. stāvā tika izvietotas ražošanas telpas, savukārt 2. stāvs tika veidots kā rūpnīcas klubs. Kluba pirmās (1957) iekštelpu dekoratīvās apdares pamatā bija tam laikam tipiskas etnogrāfiskas, nacionālromantiskas formas, savukārt jau 1960. gadu sākumā tā tika nomainīta pret modernisma stilistikā veidotu interjeru (autori – Monvīds Kārkliņš, Visvaldis Actiņš). Saglabājot atsevišķus 1960. gadu sākuma interjera elementus (bāra letes un lustru izvietojumu virs tās, gaismas ķermeņus virs skatuves), 1980. gadu sākumā tika izveidota jauna iekštelpu apdare, kas nonākusi līdz mūsdienām (autori – Visvaldis Actiņš, Gunta Ruicēna, Armands Ausmanis). Spilgtākie tās elementi ir: iekārtais alumīnija plākšņu griestu dekors kāpņu telpā; kāpņu telpas vitrāža; bīdāmās garderobes durvis; vestibila apgaismes ķermeņi, kas izvietoti gar sienas augšmalu un kurus sedz dekoratīvi krāsotas planšetes; bāra lete ar dekoratīvu metāla nosegrežģi un virs tās iekārtās lustras; lielā zāle ar skatuvi (saglabājies arī tās aprīkojums un priekškars), dekoratīvi krāsotu panelējumu virs skatuves, dekoratīvu griestu krāsojumu, lustrām, gala sienas dekoru – spilgtos toņos krāsotām planšetēm ģeometriskās formās; sienu apdare ar dekoratīviem paneļiem un lustras aizskatuves telpās. 1962. gadā kluba ēkas labajā pusē tika piebūvēts slīpēšanas-galvanikas korpuss, savukārt 1970. gados tās kreisajā pusē tika uzcelta metāllietuves ceha ēka. 1990. gados rūpnīca tika pārveidota par akciju sabiedrību un turpināja ražošanas darbību. 1980. gadu sākumā izveidotais rūpnīcas kluba interjers ir pilnībā saglabāts, līdz vissīkākajai tā detaļai, uzturēts labā stāvoklī, un kluba telpas tiek izmantotas publiskiem pasākumiem.

 

Adrese: Aizpute, Jelgavas iela 20a