Aizpute, rūpnīcas "Kurzeme" kluba ēka

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

 

19. un 20. gadsimta mijā Aizputē tika nodibināta Lindenbergas kartonāžas fabrika, kurai pēc 1903. gada uzcēla sarkanu ķieģeļu ēku jūgendstila formās. Laika gaitā rūpnīca vairākkārt mainīja savu specializāciju, un galvenā ēka tika papildināta ar būvēm pagalmā – sākotnēji koka, vēlāk arī mūra. Viena no tādām būvēm ir rūpnīcas kluba ēka, kas celta 1957. gadā. Tā ir horizontāli izvērsta, ģeometrizētu apjomu ēka, mūrēta no ķieģeļiem un gludi apmesta, veidota agrīnā 1920.–1930. gadu modernisma virziena funkcionālisma formās, kas visspilgtāk parādās ēkas apjomu kārtojumā un tādos tās elementos, kā kāpņu telpu un zāles augstie logi ar to horizontālo dalījumu un apaļie logi abās gala fasādēs. Jau sākotnēji ēkas 1. stāvā tika izvietotas ražošanas telpas, savukārt 2. stāvs tika veidots kā rūpnīcas klubs. Kluba pirmās (1957) iekštelpu dekoratīvās apdares pamatā bija tam laikam tipiskas etnogrāfiskas, nacionālromantiskas formas, savukārt jau 1960. gadu sākumā tā tika nomainīta pret modernisma stilistikā veidotu interjeru (autori – Monvīds Kārkliņš, Visvaldis Actiņš). Saglabājot atsevišķus 1960. gadu sākuma interjera elementus (bāra letes un lustru izvietojumu virs tās, gaismas ķermeņus virs skatuves), 1980. gadu sākumā tika izveidota jauna iekštelpu apdare, kas nonākusi līdz mūsdienām (autori – Visvaldis Actiņš, Gunta Ruicēna, Armands Ausmanis). Spilgtākie tās elementi ir: iekārtais alumīnija plākšņu griestu dekors kāpņu telpā; kāpņu telpas vitrāža; bīdāmās garderobes durvis; vestibila apgaismes ķermeņi, kas izvietoti gar sienas augšmalu un kurus sedz dekoratīvi krāsotas planšetes; bāra lete ar dekoratīvu metāla nosegrežģi un virs tās iekārtās lustras; lielā zāle ar skatuvi (saglabājies arī tās aprīkojums un priekškars), dekoratīvi krāsotu panelējumu virs skatuves, dekoratīvu griestu krāsojumu, lustrām, gala sienas dekoru – spilgtos toņos krāsotām planšetēm ģeometriskās formās; sienu apdare ar dekoratīviem paneļiem un lustras aizskatuves telpās. 1962. gadā kluba ēkas labajā pusē tika piebūvēts slīpēšanas-galvanikas korpuss, savukārt 1970. gados tās kreisajā pusē tika uzcelta metāllietuves ceha ēka. 1990. gados rūpnīca tika pārveidota par akciju sabiedrību un turpināja ražošanas darbību. 1980. gadu sākumā izveidotais rūpnīcas kluba interjers ir pilnībā saglabāts, līdz vissīkākajai tā detaļai, uzturēts labā stāvoklī, un kluba telpas tiek izmantotas publiskiem pasākumiem.

 

Adrese: Aizpute, Jelgavas iela 20a

Svētvaldes muiža

 

                                              (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Iespējams, ka tā bijusi Svētes meža muiža – mežniecība. Mūsdienās apkārtnē ir dažas mājas, bet lielākoties visu šo teritoriju aizņem Kaigu kūdras purvs. Liņģu māja labi saglabājusies, bet izskatās pamesta.

Šīs muižas sakarā 20.gadsimta sākumā minētas Liņģu (Linge), Irbenieku (Irbeneek) mājas. Piemēram, ieraksts 1926.gada “Valdības vēstnesī”: “Jelgavas apgabaltiesa, pamatodamās uz sava 1925. g. 21. dec. nolēmumu, dara vispārībai zināmu, ka dāvināšanas līgums, kas kor. 1912. g. 7. martā ar Nr 718 uz Svētvaldes muižas Linge mājām ar hipotek. Nr 2239, attiecībā uz Augustei Maulvurf uzlikto pienākumu izmaksāt Elzai Berg 3000 kr.r. un Antonetei Bergdot mūža uzturu, kas arī novērtēts uz 3000 kr. r., atzīts par iznīcinātu un Augustei Maulvurf dota tiesība prasīt attiecīgo hipotēku dzēšanu zemes grāmatās.”

 

Adrese: Jelgavas novads, Līvbērzes pagasts (koordinātes - 56.691109, 23.624961  )

 

Baldones tautas nams

 

                                                                 (1928.gada foto)

                                                          (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1920-to gadu vidū nodega vecais Baldones tautas nams. Pēc dažiem gadiem to atjaunoja bezmaksas bibliotēkas biedrība. To atklāja 1929.gada 17.novembrī.

“Iekšlietu ministrijas vēstnesis” 1929.gada novembra beigās raksta: “Baldones daudzās biedrības palika bez izrīkojumiem vajadzīgām un piemērotām telpām, jo Kūrmājas mazā zālītē nekāds plašāks izrīkojums nebija iespējams. To bija sapratuši ne vien pati Bibliotēkas biedrība un tās mudīgie darbinieki, bet arī daļa apkārtnes iedzīvotāju. Un vienīgi viņu kopējām pūlēm jāpateicas, ja tagad jau jaunceltā nama zālē var notikt izrīkojumi un uz jaunas skatuves rīkot teātra izrādes. Cik daudz spēka ir bijis vajadzīgs to visu uzcelt, liecina biedrības priekšnieka — Baldones pagasta pamatskolas pārziņa Dāva Apiņa pie nama iesvētīšanas sniegtais pārskats. Vienīgi pateicoties zināmu aprindu centībai un neatlaidībai, par spīti ļoti daudziem nelabvēlīgiem apstākļiem, ir Izdevies dabūt jauno namu zem jumta. Apkārtnes iedzīvotāji devuši ziedojumus, nav žēlotas arī ne kājnieku, ne braucēju klaušu dienas, un daži biedrības biedri, pat karstākā darba laikā tīrumā izjūguši zirgus, lai brauktu atkal biedrības namam vest vajadzīgos materiālus. Ar pateicību atzīmēja arī Kultūras un Žūpības apkarošanas fondu sniegtos pabalstus, bet visus tos ir pārspējis baldoniešu pašu sarīkotais bazārs, kas devis ap 3400 latu lielu skaidru atlikumu, atvelkot tikai nepilnus 400 latus izdevumiem.

Par spīti sniegputenim un slapjdraņķim jaunajā namā bija sanākuši daudz laužu, kas ar lielu interesi noklausījās mācītāja Zuzāna svētku runu, skolotāja Apiņa pārskatu un svētku viesu apsveikumus. Svinīgam aktam sekoja mielasts un vietējo aktieru nospēlēta teātra izrāde”.

Mūsdienās ēka stāv tukša un neizmantota. Šī gadsimta sākumā bijis jau izstrādāts projekts tās atjaunošanai, bet tas nav realizēts.



Adrese: Baldone, Iecavas iela 2a