Krimulda, Kaupo piemineklis

 

                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

2001.gada 22. septembrī pie Krimuldas baznīcas atklāts piemineklis Turaidas lībiešu valdniekam Kaupo, ko veidojusi tēlniece Gaida Grundberga.

Informāciju par Turaidas lībiešu valdnieka Kaupo dzīvi un nāvi kara laukā var gūt no Livonijas Indriķa hronikas, kas tapusi, domājams, 1227. gadā. Dižciltīgais lībietis Kaupo minēts arī cisterciešu mūka Cēzarija darbā „Brīnumu grāmata“ (latīņu valodā – Libri miraculorum), kas rakstīta 1225. vai 1226.gadā Heisterbahas klosterī (mūsdienās Ziemeļreinas-Vestfālenes zeme Vācijā), kā arī citās Livonijas viduslaiku hronikās un dokumentos.

Saskaņā ar Indriķa hroniku 13.gadsimta sākumā dižciltīgais lībiešu vecākais Kaupo valdījis pār apgabaliem Gaujas labajā krastā, pārvaldot vismaz divas pilis Turaidā un Kubeselē. Arheologs Jānis Graudonis, kura vadībā arheoloģiski pētīta Turaidas mūra pils un pilskalns, norādīja, ka Indriķa hronikā minētā Kaupo lielā pils – viņa varas centrs – atradās Turaidas pilskalnā, turpat, kur pašlaik paceļas Turaidas mūra pils. Rīgas bīskapa mūra pils tika celta uz nodedzinātās lībiešu koka pils paliekām 1214.gadā.

Indriķa hronika Turaidas lībiešu vecāko Kaupo min jau saistībā ar 1200.gada notikumiem, kad viņš kopā ar citiem lībiešu vecākajiem pēc Rīgas bīskapa Alberta lūguma esot ieradies uz tikšanos un kopīgu mielastu ar krustnešiem. Tur lībiešu vadoņi saņemti gūstā un atbrīvoti tikai tad, kad piekrituši slēgt mieru ar krustnešiem un to vadoni, kā arī dot ķīlniekus – 30 dižciltīgus lībiešu zēnus, visticamāk, ieskaitot paša Kaupo dēlu – kā apliecinājumu lībiešu labajiem nodomiem. Latviešu trimdas vēsturnieks Indriķis Šterns izvirzījis teoriju, ka Kaupo pieņēmis kristietību, lai viņa paša dēls netiktu paņemts kā ķīlnieks. Kaupo gan varēja būt kristīts agrāk, jau 12. gadsimta beigās, kad Turaidā darbojās kristiešu misionārs un cisterciešu ordeņa brālis Teodorihs. Domājams, ka vārds Kaupo (vārda Jēkabs lībiskā forma) tika iegūta kristoties; ja tā tik tiešām ir, tad viņa pagānu vārds mums ir palicis nezināms.

 

Adrese: Siguldas novads, Krimuldas pagasts (koordinātes - 57.161158, 24.766314)

 

Valenburgas meža muiža (Tauerkaln)

 

                                               (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Bijusī virsmežniecības ēka.

 

Adrese: Aizkraukles novads, Mazzalves pagasts (koordinātes - 56.432987, 25.050961)

Alsungas skola (Alšvangas skola)

                                                      (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Alšvangas (sarkanā) skola celta 1875. gadā. Sākumā tā bija vienstāva ķieģeļu celtne. Skolā bija divi skolotāji – Jānis Aniņš un viņa palīgs Jāzeps Miklavičs. Viņi abi bija alšvandznieki. 1883. gadā pie skolas uzturēšanas pievienojās arī Jaunās muižas pagasts, skolas ēkai uzceļot otru, koka stāvu.

1888. gadā uz Alšvangu no Līvbērzes atnāk skolotājs Šteinbriks. Viņš ir ar visām skolotāja tiesībām, ļoti darbīgs un muzikāls. Labi spēlē ērģeles, dzied varenā tenorā un noorganizē baznīcas kori, iemācot to dziedāt latīņu valodā. Viņš pats noorganizējis pūtēju orķestri, kurš uzstājies baznīcā, par ko alšvandzniekiem bijuši lieli brīnumi. Šajā gadā skolā mācās 134 skolēni.

20.gadsimta sākumā bija noteikums, ka skolu jāapmeklē obligāti katram skolas vecuma bērnam, līdz ar to strauji palielinājās skolēnu skaits. 1925.gadā skolas rīcībā nodeva arī daļu Alsungas pils. Sākot no 1944.gada rudens abās skolas ēkās mācības tika pārtrauktas, jo tajās tika ierīkota slimnīca karā ievainoto ārstēšanai. Pēc kara skola darbu atsāk. 1980-to gadu vidū tiek uzcelta jauna Alsungas skolas ēka.

Mūsdienās pilī atrodas mūzikas skola, bet sarkano ķieģeļu skolas ēkā – Alsungas muzejs, Amatu māja, tūrisma informācijas centrs, izstāžu zāle.

 

Adrese: Kuldīgas novads, Alsunga, Skolas iela 11a

 
 

Jumpravas pagasts, vācu armijas tilta balsti

 

                                                                 (Tilta būvēšana)

                                                        (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Balsti atrodas pie Radzēm Daugavas labajā krastā un Daugavas Vīnkalniem Daugavas kreisajā krastā. To būvēja vācu armija Otrā Pasaules kara laikā – 1942. gadā kā Berlīnes – Helsinku maģistrāles infrastruktūras objektu. Tuvojoties Sarkanai armijai, vācieši tiltu uzspridzināja. Pie Radzēm tilta balstu apkaime ir attīrīta no krūmājiem, tādēļ tie labi redzami. Vislabāk tos var aplūkot no kempinga “Radzes” teritorijas vai braucot ar laivu pa Daugavu. 

 

Adrese: Ogres novads, Jumpravas pagasts (koordinātes - 56.607684, 25.003387 )