Tērvetes jeb Kalnamuižas baznīca

 

                                                                 (Baznīca senāk)

                                                                           (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Kalnamuižas jeb Tērvetes kapu teritorijā atrodas luterāņu baznīca un grāfa Pālena dzimtas kapliča.

Baznīca ir celta hercoga Jēkaba laikā, 1614.gadā, un atrodas Tērvetes vēsturiskajā centrā. Pēc tam, kad 1812.gadā Kalnamuižā, kā agrāk sauca Tērveti, bija izvietojusies franču armijas vezumnieku daļa un baznīcu izmantojusi kā noliktavu, tai bija vajadzīgs pamatīgs kapitālais remonts. Pagājušā gadsimta 30.gados baznīcu skāra modernizācijas vilnis. Pēc Augusta Annusa projekta baznīcas interjers tika latviskots, plaši izmantojot latviešu ornamentus un krāsas. Padomju okupācijas gados 1961. un 1962. gadā baznīcu izdemolēja un izpostīja arī ērģeles, 1964. gadā draudze pārtrauca savu darbību, to atjaunojot tikai 1988. gadā .

Vienlaikus ar baznīcas darbības uzsākšanu ap to veidojās Tērvetes kapi. Pie baznīcas kapos atrodas 1906.gadā celtā grāfa Pālena kapliča, kas ir mākslas piemineklis.

 

Adrese: Dobeles novads, Tērvetes pagasts, Tērvete (koordinātes - 56.478750, 23.379574 )

 

Zaļenieku biedrības nams

 

                                                               (1920-to gadu foto)

                                                                       (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
 

                                                          (Fotografēts 2025.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1883. gadā atvērta Zaļās muižas krājaizdevu kase, kuras darbības juridisko pusi pārzin advokāts Andrejs Stērste. Tā veicina ne vien Zaļās muižas saimniecisko, bet arī kultūras dzīvi. Par Krājaizdevu kases ienākumiem uz grāfa Teodora fon Medema piešķirtās zemes uzcēla Zaļenieku biedrības namu, tagad Zaļenieku kultūras namu. Biedrības nama būve sākas 1893.gada aprīlī un tiek pabeigta 1894. gada 31.jūlijā. Svinību goda viesi ir Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks J. Čakste, advokāts A. Stērste, arhitekts K. Pēkšēns, kurš projektējis šo ēku, un Jānis Pliekšāns (Rainis).

Pirmā pasaules kara laikā biedrības nams tiek izpostīts. To vēlāk atjauno un par to raksta 1926.gada “Latvijas apskats”: “Pēc kara Zalenieki bija izpostīti. Viens no smagākiem zaudējumiem bija bermontiešu saspridzinātais biedrību nams Jelgavas-Dobeles krustceļos. Biedrības mitinājās dažādās nepiemērotās telpās, nespēdamas savu darbību pienācīgi attīstīt. Kopš 1922. gada 5 sabiedriskās organizācijas sāka vākt līdzekļus biedrību nama atjaunošanai. Materiālo grūtību dēļ tikai pagājušā gada decembrī izdevās būvi nobeigt. Tā atkal viens mūsu dzimtenes novads pēc kara briesmām pacēlās no pelniem un gruvešiem, kā pasakains brīnumputns. Atjaunotās telpas košas, plašas, ar gaumi, ērti un praktiski ierīkotas, lielu skatuvi, zāli. Agrākās veikaltelpās ierīkota lasītava. Domā arī atlicināt dažas istabas ceļinieku atpūtai, kuri mēro tāļo ceļu no Lietuvas robežas uz Jelgavu. Atjaunotās mītnes iesvētīšana notika aizvakar un vakar. Svētku komiteja bija rīkojusies un posusies jo čakli, lai namam piedotu svētku noskaņu. Svinību garīgā aktā uzstājās prof. Voldemārs Maldons ar iesvētīšanas runu, teikdams, ka «laimīga ir tā tauta, kura var gavilēt». Sekoja vietēja mācītajā P. Heinca lūgšana. Tad būvkomisijas ziņojums, kuru sniedza Freimanis. Telegrāfiskus apsveikumus bija piesūtījuši: valsts prezidents, ministru prezidents, «Jaunāko Ziņu» redakcija u. c. Pēc tam viesi devās kopējās vakariņās, kur vēl atskanēja cildinoši vārdi veiktā darba darītājiem. Vakarā sadraudzīgās biedrības dramatiskais pulciņš izrādīja Blaumaņa «Ugunī», kam sekoja deja”.

Cik atceros redzējusi, padomju okupācijas gados šī ēka stāvēja noplukusi, bet mūsdienās tā skaisti atjaunota.



Adrese: Jelgavas novads, Zaļenieku pagasts, Zaļenieki, Centra iela 1

 

Elejas katoļu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Šo baznīcu Elejā iecerējusi un uzbūvējusi tur savulaik ievērojamā dziedniece Veronika. Viņa jauns.lv stāsta: „Nolēmu, ka visu naudu, ko saņemu par saviem pakalpojumiem, noguldīšu mērķkontā – baznīcas celšanai. Par šāda konta vietu biju izvēlējusies Jelgavas baznīcu, bet to, kad un kā celtniecība varētu notikt, nezināju. Taču tad gadījās notikums, kas lika vilties cilvēkos, kam biju ticējusi; to sīkāk stāstīt negribu. Patiesībā tas bija ļoti vērtīgi, jo lika saprast, ka celtniecības organizēšana jāuzņemas pašai. Protams, ka tajā brīdī neaptvēru, ko tas nozīmē. Gribat celt baznīcu? Lūdzu, man pat tika ierādīta iespējamās baznīcas vieta. Bet par projektu jāmaksā 10 000 latu! Man taču tādas naudas nav. Devos uz būvvaldi, kur strādāja mana jau aizsaulē aizgājušā vīra kursa biedrs: kā būtu, ja baznīcas celtniecību noformētu kā mājas pārbūvi? Viņš padomāja: gudra esi, tas varētu sanākt. Pa pusei nodegušo bezsaimnieka graustu, kur agrāk bija peļņā atbraukušo gucuļu kopmītne, jau biju nopirkusi un kaut cik pielāgojusi dzīvošanai. Nu vajadzēja ķerties klāt pārbūvēšanai. 2003. gada 21. septembrī baznīcai tikai ielikts pamatakmens. Cilvēki bija sanākuši, gaidījām tikai reģiona priesteri Justu, kas jauno celtni iesvētītu. Piecas minūtes pirms ceremonijas sākuma pēkšņi zvans no Jelgavas: nebūšot, kardināls Pujāts aizliedzis”.

Kā vēlāk izrādījās, viņš neko neesot aizliedzis un 2006. gada 21. septembrī  baznīcā notika pirmais dievkalpojums.

 

Adrese: Jelgavas novads, Eleja, Bauskas iela 4

 

Auces katoļu baznīca

 

                                                         (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)

 

Kad 1937. gadā tika dibināta draudze, tad arī sākās baznīcas celtniecība. Jau 1938.gada rudenī prāvests L.Kundziņš iesvēta jauno baznīcu. Baznīcas projektu izstrādā būvinspektors Reizāns no Jelgavas, kurš arī tālāk dod norādījumus par materiālu sagatavošanu un sazāģēšanu. Baznīcas celtniecībā aktīvi piedalās arī draudzes locekļi.

Baznīca ir koka celtne, 20 metrus gara, 10 metrus plata un 2,5 metrus augsta ēka ar skārda jumtu bez torņa. Virs ieejas uz jumta bijis dzelzs krusts. Kopējā mājas platība ir 200 m ². Ēka ar šķērssienu ir sadalīta uz pusēm, kuras vienā galā ir baznīca, bet otrā — dzīvoklis un sakristeja. No ārpuses baznīca ir apšūta ar dēļiem, bet pie ieejas ir 1950. gadu beigās uzbūvēts vējtveris. Mūsdienās ēkai parādījies arī neliels tornītis.

28.08.1938 “Zemgales balss” raksta: “Aucē, Bēnes ielā 28, jau ilgāku laiku rit būvdarbi. Tur Auces katoļu draudzei paceļas sava baznīca. Visu laiku draudzes locekļiem ir bijušas dažādas neērtības dievkalpojumu noturēšanā. Savā laikā, kamēr Auces draudzes vēl nebija, Aucē un tās apkārtnē dzīvojošie katoļi bija spiesti pāriet valsts robežu, lai piedalītos dievkalpojumos Lietuvā. Nodibinoties Auces draudzei, grūti atrisināms bija telpu jautājums. Tad katoļu draudze, kurā tagad ir ap 1200 cilvēku, un ko jau vairāk kā 2 gadus vada prāvests Leons Kundziņš, sāka vākt līdzekļus, lai varētu reiz uzcelt savu baznīcu. Labu daļu saziedojuši paši draudzes locekļi. Tie pa lielākai tiesai ir strādnieki no Latgales un arī lietuvieši. Galīgai ēkas izbūvei cer arī uz valdības pabalstu. Apbūves gabalu apmēram 1 ha baznīcas celšanai dāvājusi Auces pilsētas valde. Vēl materiāli būvi atbalstījusi Vecauces ugunsapdrošināšanas biedrība. Pagājušā ziemā iegādāti un izstrādāti materiāli un tagad uzņēmēja būvamatnieka Eduarda Tivča vadībā jau veidojas jaunā celtne. Ēka paredzēta 20 m gara un 10 m plata. Tajā izbūvēs 100 kv. m lielu zāli, kurā varēs pulcēties ap 400 draudzes locekļu. Zālei blakus būs dzīvoklis prāvestam un kanceleja. Ēkas būve izmaksās ap 10.000 latu, un to cer nobeigt jau šoruden. Auces katoļu draudzē ietilpst Auce ar apkārtējiem 11 pagastiem”.

 

Adrese: Dobeles novads, Auce, Bēnes iela 29