Vecsaules Kaulu krogs

 

                                                               (Krogus ēka senāk)

                                                         (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

19.gadsimta otrajā pusē Kaulu krogs darbojas atbilstoši savai sākotnējai funkcijai - kā krogs, taču kādā brīdī, visticamāk, 20.gadsimta sākumā ēka kā krogs pārstājis funkcionēt un tajā iemitināti pagasta nespējnieki un nabagi. Ēku pārtapa par "nabagmāju". Arī pēc Otrā pasaules kara kādu laiku tā ir apdzīvota. Pēc tās iemītnieku aiziešanas ēka lēnām sabruka, līdz 2000-os gados to kā nedrošu nojauca un tagad par tās kādreizējo atrašanās vietu vairs neliecina nekas.

 

Adrese: Bauskas novads, Vecsaules pagasts (koordinātes +/- 56.418314, 24.320855 )

 

Marijas krogs Vecsaules pagastā

 

                                              (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Ilgus gadus stāvēja pamests un neizmantots. Tagad ēkai ir jauni saimnieki, kuri netālu vēlas iekārtot dzīvnieku kapsētu. Sola postā nelaist krogus ēku. Ir vēlme savest kārtībā, bet nav iespēju. Visu tur kopjot vīramāte, bet iedzīvotāji vēl nāk un plēš, novāc arī ražu, izbradā. Ēka ir aizslēgta, bet tomēr nāk, dauza slēdzenes nost. Tā par savu īpašumu ap 2020.gadu stāsta īpašnieki.

 

Adrese: Bauskas novads, Vecsaules pagasts (koordinātes - 56.427041, 24.285431 )

 

 

Šņores muiža (Schnurenhof, Schnorenhof)

 

                                              (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Pusmuiža atradās 6 km uz dienvidaustrumiem no Lielstraupes muižas. Saglabājušās liecības, ka 1221. gadā šajā vietā atradies Ikevaldas ciems (Ykewalda). 1681. gadā dokumentos minēta zemnieku sēta Snore jeb Šņore (Snore, Schnore). lespējams, ka nosaukums radies saistībā ar zemes mērīšanu zviedru laikos. Toreiz ieviesa tā saucamās šņoru zemes, kad pārmērītā un novērtētā ciema aramzeme tika sadalīta garās šaurās slejās, kas paralēli vilkās cauri visiem tīrumiem noteiktā kārtībā. Savukārt 19.gadsimta sākumā, iespējams, atsavinot zemniekiem viņu māju un zemi, tika ierīkoti Lielstraupes muižas lauki ar palīgsaimniecību - Šņores pusmuižu, kas saukta arī par Lipumuižu. Muiža pusmuižu izīrēja rentniekiem, kuri apstrādāja zemi un kopa lopus. Lielajā muižas ēkā ar pamatīgu manteļskursteni vidū mitušas septiņas rentnieku ģimenes. Katrai bijusi viena istaba. Abos ēkas galos bija pa mūrētam velvētam pagrabam. Uz austrumiem no mājas bija lielas liepas, tās vietējie bija iesaukuši par Šņores parku. Liepas tur aug vēl joprojām. Muižas pagalmā bija saimniecības ēkas, kūts, rentnieku kūtiņu rinda ar laidaru vidū, stallis, šķūnis un vāgūzis. Aiz parka atradās smēdīte, bet tālāk no ēkām - rija (Teicīšu māju robežās). Bija arī otra kalpu māja, tā sauktā Lejas māja, kurā mita vēl divas rentnieku ģimenes. Šņores pusmuižas pēdējais rentnieks bija Tormanis, inženiera Kārļa Tormaņa tēvs. Viņa laikā 1914. gadā tika uzcelta jauna mūra kūts. Par muižas senatnīgumu vēl tagad liecina mūra klēts drupas. Kā vēsta nostāsts, zviedru laikos ap 1700. gadu klētī bijusi ieroču noliktava. Pirmās Latvijas valsts zemes reformas laikā Šņores lopu muižas zeme tika sadalīta jaunsaimniecībām. Pusmuižas ēkas (māju, kūti, stalli) un ābeļdārzu īpašumā ieguva Jānis Janitēns. Viņš saimniecībai saglabāja Šņoru vārdu. Ēkas pamazām nolietojās un tika nojauktas. Pēdējo 1980os gados nojauca Šņores muižas dzīvojamo māju, kad Ļeņina kolhozs te gatavojās celt dzīvojamo māju Ezergalu fermas slaucējām. (“Straupes grāmata”, 2007)

Mūsdienās visapkārt plešas ganības, reljefs ir paugurains un pie muižas vietas diezgan grūti tikt klāt.

 

Adrese: Cēsu novads, Straupes pagasts (koordinātes +/- 57.312156, 25.029321 )