Doles tautas nams būvēts 20.gadsimta sākumā uz krogus pamatiem kā Doles Saviesīgās biedrības nams un atklāts 1911. gada 2. oktobrī. 2009. gadā nams atvērts pēc rekonstrukcijas, tajā atrodas dažādu pasākumu vajadzībām izmantojama koncertzāle, Ķekavas Novadpētniecības muzejs, Ķekavas pagasta bibliotēka un Ķekavas Tūrisma informācijas centrs.
1993.gada februārī “Neatkarīgā cīņa” raksta: “Ķekavā privatizē . . . Tautas namu. Īstenie dolēnieši zina, ka tas ir celts par viņu vecāku un vecvecāku līdzekļiem, tāpēc tas arī saucas tautas nams. Vienu brīdi kolhoza priekšsēdētājs tautas namu gribējis noārdīt. Tad, kad cēla lepno kantora māju un tās priekšā bija vajadzīgs laukums piebraukšanai. Paldies Dievam, nenoārdīja. Bet 1987. gadā toreizējais Ķekavas ciema padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Ilmārs Briģis tautas namu pārdod kolhozam par 22 250 rubļiem. Tātad tautas nams kļuvis kolhoza jeb akciju sabiedrības īpašums, kas to privatizē. Bet interesantākais, ka pat pagasta Zemes komisija to uzzināja tikai nupat, kad tai pieprasīja agrāko pagasta zemes īpašumu ap tautas namu. Izrādījās, ka jau pagājušā gada novembrī, kad privatizēja kolhoza sausā buljona cehu, ko vada Edīte Dzene, kā piedevu pie tā privatizēja arī tautas namu! Šī divstāvu ēka pašā Ķekavas centrā, iepretī baznīcai, kur otro stāvu aizņem tautas nama telpas, bet apakšējā ir divi veikali un noliktavas (agrāk tur bija pasts, policija un citas iestādes) pārdota buljona ceha akcionāriem par ... 70 000 rubļu! Par diviem ledusskapjiem vai divpadsmit zārkiem! Un tagad viņi, buljona ceha un tautas nama akcionāri ar Dzenes kundzi priekšgalā, prasa arī zemi visapkārt tautas namam, ieskaitot pļaviņu ar birzīti. Zemes komisija vispār atturējās balsot, saka šīs komisijas priekšsēdētājs Jānis Vankins. Ja tautas namu privatizē, tad man ir kauns staigāt pa Doles zemi. Bet kā lai aptur šo ārprātīgo haosu?”
Adrese: Ķekava, Rīgas iela 26
