Jēkabpils uniātu baznīca

 

                                                              (20.gadsimta sākuma foto)

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Šis ir viens no lielākajiem Jēkabpils dievnamiem, kas uzcelts 1783. gadā Kurzemes hercogistes laikā.

1950. gada maijā padomju okupācijas vara Uniātu baznīcu un baznīcas piederumus draudzei atsavināja. Draudzes locekļi svētbildes pārnesa uz Svētā Gara baznīcu. Toreiz draudzes vadītājs bija virspriesteris Nikolajs Lapikens (Lapekins), kurš 10 gadus bija ieslodzīts padomju koncentrācijas nometnēs, bet pēc tam kalpoja Jēkabpilī līdz pat savai nāvei 1973. gadā. Dievnamā tika iekārtota mēbeļu noliktava. Tika arī nojaukts baznīcas skaistais žogs. 1956. gadā baznīcas telpās tika iekārtota Jēkabpils Vēstures muzeja mākslas nodaļas ekspozīcija.

Atmodas laikā baznīca tika atdota Latvijas Romas katoļu baznīcai, kura vēlāk to atdeva Latvijas Pareizticīgo baznīcai. 

 

Adrese: Jēkabpils, Brīvības iela 167

 

Jēkabpils pareizticīgo baznīca un klosteris

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Dievnams celts 19.gadsimta otrajā pusē bizantiešu stilā. Te ir Latvijā vienīgais vīriešu klosteris. Klostera sētā atrodas arī Sv.Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca, kas unikāla ar savu miniatūro izmēru 17×19,5m. Par klostera dibinātāju uzskata kādu krievu tirgoni Ratkeviču, kurš, būdams liecinieks kāda garīgi slima cilvēka brīnumainai izdziedināšanai Svētā Georgija baznīcā Jakobštadtē Dievmātes ikonas priekšā, lielā godbijības sajūtā pret brīnumdarošo svētbildi izteica vēlēšanos uzcelt jaunu, svētajai ikonai piemērotāku baznīcu, kas vēlāk arī tika veikts sadarbībā ar klostera priekšnieku, kurš izgādāja no hercoga Jēkaba bezmaksas meža piešķiršanu. Jaunā baznīca tika nosaukta Svētā Gara vārdā.
2008. gada dievnamā ir atgriezusies Dievmātes Marijas brīnumdarošās Jakobštates ikonas kopija.

 

Adrese: Jēkabpils, Brīvības iela 200/202

 

Jēkabpils luterāņu baznīca

 

                                                                   (1910.gada foto)

 

                                                        (Fotografēts 2024,gadā, V.S. foto)

 

Jēkabpils Sv. Miķeļa Evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens likts 1769.gadā vecās koka baznīcas vietā, bet pabeigta tikai 1807. gadā. Pirmās ērģeles baznīcai būvēja Jēkabpils ērģeļu būvētājs Mārtiņš Krēsliņš 1885. gadā. No 1890. gada līdz 1915. gadam baznīcā kalpoja K. F. Krīns — pirmais Jēkabpils vācu un latviešu draudžu mācītājs. Mācītāja Krīna laikā ērģeles pārbūvētas uz sešiem reģistriem un manuāliem, iegādāta altāra glezna «Kristus augšāmcelšanās», virs altāra uzlikts zeltīts uzraksts «Soli Deo Gloria». 1907. gadā tika veikti lielāki remontdarbi - nedrošā un zemā koka torņa vietā tika uzcelts mūra tornis. Pirmajā pasaules karā baznīca stipri cieta. Tā atjaunota un no 1927. gada Jēkabpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā sāka kalpot mācītājs Jānis Mēders. 1964. gadā pēc J. Mēdera sāka kalpot mācītājs Arturs Kaminskis. Pārvērtībās baznīcā sākās ar mācītāja Modra Plātes kalpošanas laika sākumu 1991. gadā. Baznīcā tika izveidota centrālapkure. 1995. gadā tika sākta mūra žoga atjaunošana. 1996. gada 21. septembrī baznīcas nišā pie ieejas tika novietots tēlnieka Jāņa Bārdas veidots krucifikss. Interjers bagātināts ar mākslinieku Ilonas un Andra Silapēteru darinātu ercenģeļa Miķeļa skulptūru. To iesvētīja arhibīskaps J. Vanags, un 1995. gada 25. septembrī baznīca ieguva Svētā Miķeļa vārdu.

 

Adrese: Jēkabpils, Brīvības iela 123