Jēkabpils katoļu baznīca

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Jēkabpils Sv. Jaunavas Marijas Dzimšanas Romas katoļu draudzes mūra baznīca  uzcelta laikā no 1853. līdz 1866. gadam. Tā celta prāvesta Justīna Bogdanoviča laikā. Baznīca veidota romāņu stilā. Grīda un griesti bija no koka. 1903. gada Lieldienās baznīcā izcēlās ugunsgrēks un baznīcas iekšpuse izdega. Zem gruvešiem atrasta un izglābta brīnumainā kārtā saglabājusies glezna, kurā attēlota Jaunava Marija. No 1903. līdz 1909. gadam baznīca tika atjaunota. Darbus vadīja prāvests Teofils Tomaščevskis. Pirmā pasaules kara laikā baznīca vēlreiz stipri cieta. To atjaunoja 1933. gadā. Celtnes iekšpuses ģipša ornamentus veidojis lietuvietis Oļģerts Andrekus. 1981. gadā samontētas jaunas ērģeles. Baznīcā pie altāra ir Fatimas Dievmātes statuja, kas atvesta no Portugāles.

 

Adrese:  Jēkabpils, Brīvības iela 105

 

Jēkabpils baptistu baznīca

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Jēkabpilī jaunākais dievnams ir Jēkabpils latviešu baptistu draudzes dievnams, kas uzcelts 1929. gadā par draudzes locekļu ziedojumiem. 2006. gadā draudze svinēja savu 125 gadu pastāvēšanas jubileju. Tās vēsture sākas ar 1881. gada pilsētas ugunsgrēku, kad pilsētniekiem palīgā atjaunot nodegušo pilsētu ieradās pirmie šīs ticības pārstāvji. Padomju okupācijas gados noņemtais krusts baznīcai atjaunots 1991. gadā.

 

Arese; Jēkabpils, Zaļā iela 5

 

Katlakalna luterāņu baznīca

 

                                                                   (1948.gada foto)

 

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Draudzes vēsture ir sena, pirmā baznīca zināma jau no 17. gadsimta. Tās atrašanās vieta Akmeņsalā arī noteica tās nosaukumu – Akmeņsalas baznīca, apkārtne bija zināma kā Akmeņsalas draudzes novads, kas likvidēts 19. gadsimta beigās.

Mūsdienās redzamā Katlakalna dievnama celtniecība tika sākta 1791. gadā, pabeigta 1794. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta un tiek uzskatīta par vienu no viņa interesantākajiem darbiem. Ēka ir ievērojams klasicisma arhitektūras piemineklis, tai ir cilindriska forma un mūra kupols. Tās projekts veidots Romas Panteona klasiskajās proporcijās. Kupola forma nodrošina baznīcā īpatnēju akustiku. Altāris novietots pretī ieejas durvīm un labi saredzams no jebkuras vietas.  Baznīcas iekštelpās atrodas vairāki objekti, kas atrodami valsts nozīmes mākslas pieminekļu sarakstā: altāris, baznīcēnu soli, ērģeļu luktas, interjera dekoratīvā apdare. Mūsdienās baznīca cieši ieaugusi kokos un tās unikālo formu nav iespējams novērtēt un nofotografēt.

Pie baznīcas apbedīts mācītājs, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas baznīcu vēsturnieks Roberts Emīls Feldmanis, kurš ilgu laiku kalpoja par Katlakalna draudzes mācītāju un kurš ap baznīcu izveidoja dekoratīvu dārzu ar vairāk nekā 320 koku un krūmu sugām. Mācītājs pats apglabāts baznīcas dārzā, un viņam uzstādīta mākslinieka Tālivalža Muzikanta veidota piemiņas zīme.  Katlakalna kapsētā apbedīts ar rakstnieks un publicists Garlībs Merķelis (1769-1850) un vācbaltiešu gleznotājs Johans Heinrihs Baumanis (1753-1832).

 

Adrese: Ķekavas novads, Katlakalns (koordinātes - 56.899303, 24.172276 )