Latvijas muižas un pilis un citas interesantas vietas

(Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Olaines Sv. Elizabetes evaņģēliski luteriskā baznīca celta no 1749. līdz 1753. gadam kādreizējās koka baznīcas vietā pēc J. H. Giterboka projekta. Atjaunota 1926. gadā pēc arhitekta A. Raistera projekta.

1927.gada 22.februāra “Latvijas kareivis” raksta: “Svētdien olainiešiem bija lieli svētki — atjaunotās baznīcas iesvētīšana. Svinības baznīcā sākās 11 no rīta ar orķestra izpildītu Bēthovena dziesmu „Tā debess izteic." Altāra runu teica bīskaps Irbe, un viņu asistēja prāv. A. Kundziņš un vietējais mācītājs K. Lapiņš. Pēc vēstures ziņām pirmā koka baznīca Olainē uzcelta 1638. gadā, bet pirmās ziņas par Olaines draudzi jau atrod no 1226. gadā. 16 56. gadā poļu-zviedru kara laikā baznīcu stipri sabojā, bet 1749. gadā liek pamatus akmens baznīcai. Arī 1812. gadā baznīcu bojā prūšu karaspēks — un 1896. gadā to no jauna remontē līdz 1916. gadā krievu karaspēks tai nojauc torni un vācu baterijas baznīcu stipri sašāva. Tagad tā pēc doc. Raistera projekta atjaunota”.

Izdevums “Jaunatnes ceļš” par Olaines draudzi raksta: “1635. gadā Olainē nodibināja patstāvīgu draudzi, kuras pirmais mācītājs bija Pēteris Bauers, kam vēl bija jāiztiek bez baznīcas un dievkalpojumi jānotura turpat Skadiņos. Tādēļ arī draudzi sauca par Skadiņu draudzi.
Bauera pēcnācēja laikā 1638. gadā Rīgas pilsēta uzcēla pirmo koka baznīcu laikam tai vietā, kur tagad Olaines kapsēta, un tika nosaukta par Olaines baznīcu, jo atradās Olaines upītes tuvumā. Arī draudzi sāk
saukt par Olaines draudzi. Poļu-zviedru kara laikā 1656. gadā šī baznīca stipri tika bojāta; viņa gan tika salabota, bet nepietiekoši, jo vēl 1662. gadā baznīca bija bez grīdas un vienā pusē bez pamata un baznīca sāka šķobīties uz vienu pusi un draudēja sagāzties. Mācītājs lūdza draudzes locekļus pa ceļam atvest pa akmenim un pamata vajadzībām nolikt pie baznīcas, bet sanesa tikai mazu kaudzīti akmeņu. Pēc ilgas gaidīšanas 1694. gadā Rīgas pilsēta izlaboja baznīcu un uzmūrēja stiprus pamatus. Ziemeļu karā (1699 —
1710.) Olaines baznīcu izpostīja. Par jaunas baznīcas celšanu nebija ko domāt. Karam piebiedrojās mēris, kas iznīcināja iedzīvotājus simtiem un tūkstošiem, ar mēri nomirst arī mācītājs Hermans Millers. 12 gadus draudzei nav mācītāja. Ar mēri apmirst lielākā daļa iedzīvotāju. Šinī grūtā laikā draudzes garīgo kopšanu dara toreizējais pērminders Skadiņš. Nav zināms, kurā gadā Olainē tiek atkal uzcelta jauna koka baznīca, bet jau 1747. gadā sienas ir sapuvušas, un baznīca draud sagāzties. Tāpēc 1749. gadā 5. augustā Rīgas pilsēta liek pamatakmeni jaunam akmens dievnamam. Draudzes mācītājs Matīss Holsts izdara pamatakmens iesvētīšanu. Šī celtne tiek pabeigta 1753. gadā, un 25. jūlijā to iesvēta superintendents Nikolajs Šulce. Jauno dievnamu nosauca par Elizabetes baznīcu. Rīgas pilsēta nebija naudu taupījusi. 150 gadus baznīca iztika bez remonta. Baznīca bija celta velvētiem griestiem, slaiku torni un mākslīgi izstrādātu altāri. Franču karā 1812. gadā prūšu zaldāti ielauzās dievnamā, sabojāja kanceli un altāri un aizvazāja ērģeļu stabules. 1896. gadā baznīcu izbalsināja no iekšpuses, bet altāri izlaboja 1903. gadā, baznīcas jubilejas gadā. Lielā pasaules karā šī baznīca tika nopostīta - krievu karaspēks 1916. gadā nogāza torņa galu un baznīcā ierīkoja novērošanas punktu, bet vācu karaspēks apšaudīja baznīcu un beidzot galīgi sagrāva. Šinī baznīcā pavisam bija darbojušies 12 mācītāji. Pēdējais mācītājs bija iecienītais G. Reinbergs, latvietis, kas nomira 1919. gadā Rīgā”.

1992.gada 20.septembrī pēc 77 gadu pārtraukuma Olaines baznīcā atkal ieskanējās ērģeles. 1942. gadā
A.Magnusona firmā būvēto divmanuālu instrumentu ar 12 balsīm uzdāvināja Karlskūgas draudze Zviedrijā. Instrumenta skaņa ir skandināviski krāsaina, ne vāciski skaļa, kā tas raksturīgs vairākumam Latvijas ērģeļu.

Adrese: Olaines novads, Olaines pagasts, Jaunolaine (koordinātes - 56.799691, 23.982930 )