(Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Vērgales baznīcu 1597. gadā uzbūvēja toreizējais muižas
īpašnieks, hercoga padomnieks, Aizputes pilskungs Gerhards fon Nolde.
“Ideju sagraut
baznīcu, kuras pirmsākumi datēti ap 16. gadsimtu, šodien mēs vērtējam kā prātam
neaptveramu barbarismu. Bet vēl 1985. gadā tā bija realitāte! Pensionētā
vēstures skolotāja Mirdza Sīpola skaidri atceras to dienu Gorbačova valdīšanas
laikā, kad bērni, nākot uz skolu, pamanījuši Vērgales baznīcas nojaukšanu.
Grūti bijis tam noticēt. “Kad paziņojām to Kultūras ministrijai, briesmu darbi
tika apturēti. Diemžēl no dievnama bija palikusi vien siena un torņa daļa, bet
kapi ap baznīcu bija izpostīti. Tika aizsūtīta vēstule agrāk šeit kalpojušam
mācītājam Arnoldam Ernstsonam, kurš dzīvoja ASV. Viņa vadībā tapa vēstules
Raimondam Paulam, Sergejam Meirovicam, kā arī Anatolijam Gorbunovam un Liepājas
rajona izpildu komitejai. Mērķis – panākt, lai postījumu atjauno. Sanfrancisko
mītošais garīdznieks saorganizēja latviešu evaņģēliski luterisko draudžu
locekļus, viņi sameta naudu. Mācītāja Ernstsona sievai Eiženijai, iecienītai
ārstei, bija iekrājumi, un abi dzīvesbiedri ziedoja personīgos līdzekļus
baznīcas atjaunošanai. 1991. gadā arhibīskaps Kārlis Gailītis iesvētīja jaunā
dievnama pamatus”, tā raksta la.lv 2020.gadā.
1990.gadā “Londonas avīze” raksta: “Vērgales vietējās iestādes, parādīdamas savu zemcilvēcību, ar buldozeriem un traktoriem noārdījušas draudzes dievnamu,
vienīgi atstājuši torni kapličas
vajadzībām. Funkcionāri vēlāk no dievnama sakrāliem traukiem dzēruši vodku, un
kristību trauks ciema izpildu komitejā izmantots papirosu pelniem. Šajā kauna
darbā piedalījušies tikai partijnieki”.
1991.gada “Austrālijas latvietis” raksta: “Vērgales pagasta iedzīvotāji nolēmuši atjaunot sagrauto Vērgales
baznīcu. Atbalstu jau apsolījis Vērgales draudzes bijušais mācītājs prāvests A. Ernstsons no ASV”.
1997.gada laikrakstā “Literatūra.Māksla.Mēs” raksta: “Vērgales baznīcas vārds uzreiz tika minēts kā labākais piemērs klusam, mērķtiecīgam darbam, ar kuru
panākta pieminekļa atdzimšana no pilnīgām
drupām. Vērgales luteriešu dievnams kā mūra celtne rakstos minēts jau 1597. gadā. Pēc nieka četriem gadu simtiem baznīca atjaunota no
pilnīgas drupu kaudzes, kas presē
salīdzināta ar zemestrīci. Piemineklis bija novests pilnīga sabrukuma stāvoklī,
tādēļ var tikai apbrīnot uzņēmību un prasmi, ar kādu
tas atjaunots”.
Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vērgales pagasts (koordinātes - 56.712763, 21.179216 )