02.08.23

Pēterskola Sēbruciemā

 


                                                     (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Pēterskola uzcelta 1884.gadā, bet 1924. gadā pārdēvēta par A. Leitāna sešu klašu pamatskolu, 1940. gadā par Babītes septiņgadīgo pamatskolu.

Pie vēsturiskās Pēterskolas Sēbruciemā novietots izziņas stends – ,,Laika grāmata”. Sēbruciema teritorija vairākus gadsimtus ir bijusi Babītes sabiedriskās, kultūras un izglītības cents. ,,Laika grāmatā” apkopota informācija par būtiskākām norisēm novada dzīvē 18.-20.gs. un aptver trīs galvenās tēmas – izglītība, kultūra, pārvalde. Apmeklētāji var iepazīties ar pirmo skolotāju sarakstu un izplatītākajiem uzvārdiem novadā 19.gadsimta vidū.

Adrese: Mārupes novads, Babītes pagasts, Sēbruciems (koordinātes - 56.935176, 23.891817 )


 

Pūsēnu kalns (Pūsēnu kāpa)

 

                                                         (Fotografēts 2015.gadā, V.S. foto)

                                                                            (Fotografēts 2020.gadā)

 

                                                         (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Pūsēnu kalns ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, kuras absolūtais augstums ir 37 m virs jūras līmeņa.

Pūsēnu kāpa veidojusies pirms pāris gadsimtiem. Tas noticis pēc lielā ugunsgrēka, kad nopostīta zemsedze, tādējādi paverot ceļu smilšu staigāšanai. Pēc šī ugunsgrēka esot veidojušās vairākas no Liepājas apkārtnē esošajām kāpām. Savos klejojumos Pūsēnu kalns apracis aptuveni 80 mājas, arī mežsarga māju “Pūsēni”.

Padomju okupācijas gados Pūsēnu kalns izmantots kā smilšu ieguves vieta un tajā ticis ierīkots karjers, tomēr kāpas virsotne ir palikusi neskarta. Šobrīd tā kustība ir apturēta, jo lielāko tā daļu klāj priežu mežs.

Adrese:  Dienvidkurzemes novads, Nīcas pagasts (koordinātes - 56.326631, 20.987706 )

 

 

Pulkarnes pamatskola

 

                                                              (Fotografēts 2019.gadā)
                                                              (Skolas ēka 1920-os gados)

Pulkarnes pamatskolas ēka celta 1920-os gados. To uzcēla 19.gadsimta nogalē celtās skolas vietā, kuru sagrāva Pirmā pasaules kara laikā. Līdz skolas nama uzcelšanai bērni mācījās saimnieku mājās: Demmās (tagad Ķekavas pagastā) un Aizpuros (tagad Baldones pagastā). 1920.-30. gados skolas namā darbojās amatieraktieru trupa, kas ar izrādēm viesojās arī Doles Tautas namā Ķekavā. Pēc mācību iestādes likvidēšanas 20. gadsimta 60./70. gados ēkā ierīkoti dzīvokļi.

Adrese: Ķekavas novads, Baldones pagasts, Pulkarne (koordinātes - 56.778352, 24.292752 )

 

Bistrummuiža (Bistramhof) Tērvetes pagastā

 

                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Mūsdienās var runāt tikai par muižas vietu, jo, šķiet, ka no muižas laikiem nekādas būves nav saglabājušās.

Adrese: Dobeles novads, Tērvetes pagasts (koordinātes +/- 56.489225, 23.353251 )

 

Blusu ala Siguldā

 

                                                      


                                                       (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Ala ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 metru garumā ar 14 dažāda resnuma pīlāriem aizaugušas vecupes malā. Alas dziļumā atrodas avots, bet pati ala ir sausa. Blusu ala tika atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1992.gadā. To izdarīja 8 cilvēki. Nosaukumu ieguvusi alā dzīvojušo jenotsuņu blusu dēļ, kas alas atklājējiem piemetušās. Senos laikos, kad tur dzīvojuši āpši, tā tika saukta par Āpšu alu. Ala ietilpst aizsargājamajā ģeoloģiskajā dabas piemineklī “Cīruļu iezis un Blusu ala”.

Alas atracēji 1993.gada “Dienā” stāsta: “Driz vien pārliecinājāmies, ka tīrīgos Latvijas āpšus šeit padzinuši smirdīgie migranti —jenotsuņi. Sākām atrakt alu. Tūlīt kļuva redzams, ka alas ieeja ir daudz plašāka, bet laika gaitā alu dzīvnieki to ir aizbēruši gandrīz ciet, atstādami ne vairāk, ne mazāk kā vien tik lielu spraugu, cik nepieciešams pašu ielīšanai. Kad atrākām alas ieeju, uzzinājām, ka patiesībā tā ir divus metrus plata un pusotru metru augsta. Kādreizējo avota veidoto sufozijas alu āpši iekārtojuši savām vajadzībām, laika gaitā aizberot to, un tikai pašā augšā, alas korē, atstājuši šauru eju, piemērotu saviem izmēriem. Mēs ar lāpstām metām no alas ārā visādu drazu: gan satrūdējušus, gan diezgan svaigus migu pakaišus, gan melnu, treknu mēslojumu, kas nāk no āpšu tualetes. Un tā veselām sērijām uz lāpstas uzmanīgi bīdījām no alas laukā jenotsuņa izkārnījumus. Pat ārā stāvētājam no alas mutes pretī veļas tik drausmīgi asa smaka, ka elpu ņem ciet un acīs kož vēl trakāk nekā zooloģiskajā dārzā pie lauvu krātiņiem. Tādā veidā slinkie «jenoti» un lapsas padzen no alām darba rūķus āpšus, pieķēzīdami viņu alas. Āpsis, būdams tīrīgs dzīvnieks, ir spiests paša labi iekārtoto un kārtīgi uzturēto mitekli pamest. Jābrīnās, kā jenotsuns jūtas labi pats savos sūdos. Bet nu mēs jenotsuņus padzīsim no šīs alas.

Alu var apskatīt arī ceļotāji, jo saprātīgu tūristu klātbūtne šai alai arvien ir pat nepieciešama; tāpēc, ka pretējā gadījumā, ja šeit būs miers un pilnīga pamestība, alā atkal ievāksies jenotsuņi ar savām blusām un šmucēm un pamazām kašās alas ejas atkal ciet. ”

Adrese: Siguldas novads, Sigulda (koordinātes - +/- 57.185345, 24.867421 )

 

Zvārtavas vējdzirnavas

 

                                                                (Dzirnavas senāk)
                                              (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Visvecākā no Zvārtavas muižas apbūves ansambļa sastāvdaļām ir vējdzirnavas – celtas 1803. gadā. Gadaskaitlis iekalts akmenī tuvu pamatiem. Vējdzirnavu korpuss mūrēts no laukakmeņiem un tas pilnībā saglabājis toreizējo izskatu.

Vējdzirnavām bijuši koka spārni un zobrats, kas pārvadījuši griezes kustību uz diviem lieliem granīta dzirnakmeņiem. Vējdzirnavas būvējuši latviešu zemnieki, bet tās bijušas Zvārtavas muižas īpašums. Graudus malt bijis atļauts arī zemniekiem, bet pārsvarā muižas vajadzībām. Latvijas Republikas laikā dzirnavas nonāca Piensaimnieku sabiedrības īpašumā. 1929. gadā tuvumā dzīvojošais zemnieks Gustavs Pogulis nopircis Vējdzirnavas no Piensaimnieku sabiedrības. Vējdzirnavas apmēram divdesmit gadus nebija bijušas darba kārtībā un netika izmantotas.

Otrā pasaules kara laikā zemniekiem bija ierobežota graudu malšana Vidagas dzirnavās un, izeju meklēdami, zemnieki vienojās ar Gustavu Poguli par viņam piederošo dzirnavu atjaunošanu. Dzirnavas bez jebkādiem projektiem atjaunoja zemnieks Jānis Lārmanis. Viņš izremontēja lielo centra asi, izbūvēja pilnīgi jaunus spārnus un tos pārklāja ar zemnieku saziedoto maisu audumu un tāpat salaboja koka zobratus un citas koka daļas. Galvenais melderis bija Jānis Lārmanis un zemniekiem mala graudus 1943.un 1944. gadā. Padomju okupācijas laikā kolhoza “Straume” būvbrigādes vīri daļēji demontēja vējdzirnavas – izņēma maļamo gaņģi ar dzirnakmeņiem, pievienoja lokomobili un mala labību no 1951.–1954. gadam. Arī dzirnavu spārni tika nojaukti.

Vējdzirnavas ir diezgan labi saglabājušās līdz mūsdienām. 1981. gadā tika uzlikts jumts. 2002. gadā ar LMS gādību tika ieliktas jaunas grīdas un veikta mūra korpusa, ieejas un logailu restaurācija. 2014.gadā pabeidza arī jumta rekonstrukciju.

Adrese: Smiltenes novads, Gaujienas pagasts, Zvārtava (koordinātes - 57.538022, 26.373835 )

 

Āgenskalna ūdenstornis

 

                                                              (Ūdenstornis senāk)
                                                          (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

Šis ūdenstornis celts 1910.-1911. gadā pēc arhitekta V. L. N. Bokslafa projekta. Ūdenstorņa ieeju rotā akmens portāls ar stilizētu Rīgas ģerboni. Vēlāk Āgenskalnā sāka būvēt ēkas, kuras bija augstākas par torni. 1937. gadā, kad tornis vairs nespēja veikt savu funkciju, to nācās paaugstināt. Tajos laikos tā bija pasaules mēroga inženiertehniska operācija. 1937. gadā, pēc arhitekta P. Pāvulāna projekta, ūdenstornis paaugstināts par aptuveni 7,5 metriem, meistarīgi paceļot tvertnes daļu augstāk un zem tās pamūrējot balstošo apakšdaļu. Torņa kopējais augstums ir 40 m, mūra biezums - ap 2 metriem .

Mūsdienās SIA “Rīgas ūdens” Alīses ielas ūdenstornim piegulošo zemesgabalu 2604 kvadrātmetru platībā iznomā sabiedriskai lietošanai vasaras kultūras un sabiedrisku iniciatīvu projektiem. 

Adrese: Rīga, Alises iela 4